Drukā

Mežzinātne 29 (2015)

Laiviņš M., Čekstere G. 2015. Nemeža biotopu pārkrūmošanās Rīgā. II Robinia pseudoacacia un R. luxuruans izplatība, ekoloģija un augu sabiedrības. Mežzinātne, 29, 6-35.
Gerra-Inohosa I., Pušpure I., Bambe B. 2015. Epifītisko sūņu un ķērpju sugu daudzveidība uz izcirtumos atstātajiem kokiem jaunaudzēs. Mežzinātne, 29, 35-57.
Zaļuma A., Jansons Ā., Burņeviča N., Baumanis I., Gaitnieks T. 2015. Heterobasidion annosum s.l. sastopamība Pinus contorta var. latifolia stādījumos. Mežzinātne, 29, 58-69.
Jansons Ā., Donis J., Šņepsts G., Jansons J., Zadiņa M. 2015. Meža ugunsbīstamības izmaiņu prognozes. Mežzinātne, 29, 70-83.
Krišāns O., Kalniņš J., Puriņš M., Jansons Ā. 2015. Atšķirīga nokrišņu režīma ietekme uz parastās egles stādu augšanu. Mežzinātne, 29, 84-98.
Donis J., Šņepsts G., Šēnhofs R., Treimane A., Zdors L. 2015. Audzes krājas tekošā pieauguma un dabiskā atmiruma prognožu modeļi. Mežzinātne, 29, 99-118.
Donis J., Šņepsts G. 2015. Dažādu koku sugu meža elementu vidējā caurmēra augšanas gaitas modelis. Mežzinātne, 29, 119-135.


Mežzinātne 28 (2014)

Laiviņš M. 2014. Latvijas meža un krūmāju augu sabiedrības un biotopi. Mežzinātne, 28, 6-38.
Laiviņš M., Čekstere G. 2014. Nemeža biotopu pārkrūmošanās Rīgā. I. Acer negundo izplatība, ekoloģija un augu sabiedrības. Mežzinātne, 28, 39-65.
Siliņš I., Šmits A., Jansons Ā. 2014. Latvijā nozīmīgāko dendrofāgu sugu masu savairošanās prognoze līdz 2020. gadam. Mežzinātne, 28, 66-90.
Bāders E., Puriņa L., Lībiete Z., Nartišs M., Jansons Ā. 2014. Fragmentācijas ilgtermiņa dinamika meža ainavā bez cilvēka saimnieciskās darbības ietekmes. Mežzinātne, 28, 91-107.
Puriņa L., Neimane U., Baumane A., Katrevičs J., Jansons Ā. 2014. Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) pluskoku stumbra kvalitāte. Mežzinātne, 28, 108-121.
Neimane U., Jansons J., Gailis A., Katrevičs J., Jansons Ā. 2014. Augusta dzinumu ietekme uz egļu augstumu un stumbra kvalitāti. Mežzinātne, 28, 122-135.
Neimane U., Vaišļa M., Džeriņa B., Puriņš M., Jansons Ā. 2014. Čiekuru un sēklu parametru novērtējums parastās priedes (Pinus sylvestris L.) sēklu plantācijās. Mežzinātne, 28, 136-152.
Pētersons J., Drēska A. 2014. Harvestera darba ražīgums krājas kopšanas cirtēs un izcērtamo koku vidējie stumbru tilpumi dažāda sugu sastāva audzēs. Mežzinātne, 28, 153-165.
Lazdiņš A., Lazdāns V., Kalēja S., Zimelis A., Prindulis U., Kļaviņa D., Rozītis G. 2014. Celmu biokurināmā resursu un to pieejamības apskats egļu audzēs valsts mežos. Mežzinātne, 28, 166-179.


Mežzinātne 27 (2013)

Prindulis U., Donis J., Šņepsts G., Strazdiņa L., Liepiņš J., Liepiņš K. 2013. Apaļkoksnes sortimentu iznākuma modelēšana krājas kopšanas cirtēs bērza stādījumos. Mežzinātne, 27, 3-16.
Daugaviete M., Korica A., Siliņš I., Bārdulis A., Bārdule A., Daugavietis M., Spalvis K. 2013. Minerālvielu aprite bērzu jaunaudzēs dažādos augšanas apstākļos un to ietekme uz audžu vitalitāti. Mežzinātne, 27, 17-35.
Zālītis P., Jansons J., Indriksons A. 2013. Mežaudžu parametri hidrotehniski meliorētajos mežos pēdējos piecdesmit gados. Mežzinātne, 27, 36-66.
Puriņa L., Neimane U., Džeriņa B., Jansons Ā. 2013. Eiropas dižskābarža (Fagus sylvatica L.) atjaunošanos ietekmējošie faktori. Mežzinātne, 27, 67-76.
Bāders E., Neimane U., Adamovičs A., Donis J., Šņepsts G., Jansons Ā. 2013. Atzarošanas ietekme uz parastās egles stumbra kvalitāti jaunaudzes vecumā. Mežzinātne, 27, 77-90.
Krišāns O., Rieksts-Riekstiņš J., Taukačs K., Jansons Ā. 2013. Melnalkšņa un baltalkšņa stumbru sulas plūsma ziemas periodā Latvijā. Mežzinātne, 27, 91-102.
Šmits A., Gaitnieks T. 2013. Skuju koku celmu apstrādes ar lielās pergamentsēnes (Phlebiopsis gigantea (Fr.) Julich) sporām ietekme uz lielā priežu smecernieka (Hylobius abietis L.) attīstību. Mežzinātne, 27, 103-112.


Mežzinātne 26 (2012)

Zālītis P., Jansons J., Indriksons A. 2012. Kokaudžu parametru dinamika meliorētos pārejas purvos. Mežzinātne, 26, 6-19.
Zdors L., Donis J. 2012. Malas ietekmes novērtējums uz stādītas egles augšanu dažāda lieluma audzes atvērumos. Mežzinātne, 26, 20-40.
Ikauniece S., Brūmelis G., Kasparinskis R., Nikodemus O., Amatniece V. 2012. Augsnes faktora nozīme kokaudzes sastāva formēšanā ozolu (Quercus robur L.) mežaudzēs. Mežzinātne, 26, 41-60.
Jansons Ā., Voronova-Petrova A., Ruņģis D., Kānberga-Siliņa K., Džeriņa B. 2012. Parastās egles (Picea abies (L.) Karst.) atjaunošana – sēklu plantācijas pēcnācēju ģenētiskā daudzveidība. Mežzinātne, 26, 61-73.
Baumanis I., Veinberga I., Ļubinskis L., Ruņģis D., Jansons Ā. 2012. Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) plantāciju sēklu kvalitāte un ģenētiskā daudzveidība mainīgos vides apstākļos. Mežzinātne, 26, 74-87.
Smilga J., Zeps M., Voronova-Petrova A., Džeriņa B., Jansons Ā. 2012. Klonu sastāvs parastā apses (Populus tremula L.) dabiski atjaunojušās jaunaudzēs. Mežzinātne, 26, 88-101.
Neimane U., Baumanis I., un Jansons Ā. 2012. Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) veģetatīvo un ģeneratīvo pēcnācēju augšanas salīdzinājums. Mežzinātne, 26, 102-119.
Kānberga-Siliņa K., Jansons Ā., Ruņģis D. 2012. Koksnes veidošanā iesaistīto gēnu ekspresija parastās priedes (Pinus sylvestris L.) brīvapputes ģimenēs salīdzinājumā ar relatīvo koksnes blīvumu. Mežzinātne, 26, 120-133.
Sisenis L., Jansons Ā., Puriņa L., Jansons J., Džeriņa B., Ābele A. 2012. Klinškalnu priedes (Pinus contorta Dougl. var. latifolia Engelm.) koksnes mitrums jaunaudzes vecumā. Mežzinātne, 26, 134-144.
Zeps M., Šāble I., Grīnfelds U., Jansons Ā., Irbe I., Treimanis A. 2012. Apšu hibrīdu (Populus tremuloides Michx. x Populus tremula L.) un parastās apses (Populus tremula L.) koksnes un sulfātcelulozes šķiedru īpašības 20 gadu vecumā. Mežzinātne, 26, 145-154.
Šāble I., Grīnfelds U., Jansons Ā., Vīķele L., Irbe I., Verovkins A., Bāders E., Treimanis A. 2012. Parastās priedes (Pinus sylvestris) un Klinškalnu priedes (Pinus contorta) koksnes piemērotības papīra ražošanai salīdzinošā analīze. Mežzinātne, 26, 155-166.
Kļaviņa D., Ķiesnere R.D., Korica A.M., Arhipova N., Daugavietis M., Gaitnieks T. 2012. Skuju koku mizas ekstraktu ietekmes uz Lophodermium seditiosum micēlija attīstību in vitro novērtējums. Mežzinātne, 26, 167-181.


Mežzinātne 25 (2012),  speciālizdevums: LVMI "Silava"-SNS-IUFRO starptautisko konferenču Kopsavilkumu krājumi

OSCAR un IUFRO (WP 3.05.00) Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mežsaimniecības tehnoloģiju zinātniskās konferences OSCAR 2012 Kopsavilkumu krājums
AdapCar un IUFRO (WP 2.02.00) konferences "Adaptācijas un pielāgošanās ģenētiskie aspekti meža veselības, koksnes kvalitātes un biomasas ražošanas kontekstā" Kopsavilkumu krājums


Mežzinātne 24 (2011)

Daugaviete M., Liepiņš K., Liepiņš J. 2011. Kārpainā bērza (Betula pendula Roth.) dažādas biezības plantāciju augšanas gaita. Mežzinātne, 24, 3-16.
Kasparinskis R., Nikodemus O., Kukuļs I., Rolavs N., Tabors G. 2011. Lauksaimniecības zemju apmežošanās ilgtermiņa ietekme uz augsnes morfoloģiju un īpašībām. Mežzinātne, 24, 17-40.
Zdors L., Donis J. 2011. Gaismas režīms vienlaidus un grupu pakāpeniskajās cirtēs. Mežzinātne, 24, 41-57.
Liepa I. 2011. Mizas nozīme krājas tekošā pieauguma noteikšanā. Mežzinātne, 24, 58-64.
Šķipars V., Gaitnieks T., Ruņģis D.E. 2011. Metodikas aprobācija Heterobasidion annosum (Fr.) Bref. izraisītās pigmentācijas novērtēšanai parastās priedes koksnē. Mežzinātne, 24, 65-77.
Lībiete-Zālīte Z., Jansons Ā. 2011. Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) sēklu plantāciju un kontrolēto krustojumu pēcnācēju koksnes mitruma atšķirības. Mežzinātne, 24, 78-92.
Korica A., Polis O., Spalvis K. 2011. Ēterisko eļļu satura un kvalitātes izmaiņas priedes un egles zalenī saistībā ar gadalaiku. Mežzinātne, 24, 93-104.


Mežzinātne 23 (2011)

Liepiņš K. 2011. Kārpainā bērza (Betula pendula Roth) jaunaudžu augšanas gaita stādījumos lauksaimniecības augsnēs Latvijā. Mežzinātne, 23, 3-14.
Jansons Ā., Krišāns O., Jansons J. 2011. Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) augstuma pieauguma veidošanās sezonālā dinamika. Mežzinātne, 23, 15-24.
Kenigsvalde K., Donis J., Korhonen K., Gaitnieks T. 2011. Phlebiopsis gigantea skujkoku celmu bioloģiskajā aizsardzībā pret Heterobasidion annosum sl. izraisīto sakņu trupi – literatūras apskats. Mežzinātne, 23, 25-40.
Kawata Y., Baumanis J., Ozoliņš J. 2011. Eirāzijas bebrs (Castor fiber L.) Latvijā un tā apsaimniekošanas ekonomiskais pamatojums. Mežzinātne, 23, 41-57.
Liepa I. 2011. Audžu krājas tekošā pieauguma noteikšanas četru urbšanas metožu precizitātes salīdzinājums. Mežzinātne, 23, 58-70.
Bārdulis A., Daugaviete M., Lazdiņš A., Bārdule A., Liepa I. 2011. Biomasas struktūra un oglekļa uzkrāšanās virszemes un sakņu biomasā Alnus incana (L.) Moench. jaunaudzēs lauksaimniecības zemēs. Mežzinātne, 23, 71-88.


Mežzinātne 22 (2010)

Ozoliņš J., Baumanis J., Žunna A., Zariņš J., Ornicāns A. 2010. Pētījumu metode medījamo dzīvnieku radīto konfliktsituāciju novērtēšanai un mazināšanai Latvijā. Mežzinātne, 22, 3-18.
Zariņš I., Jankevica L. 2010. Entomopatogēnie vīrusi un to izmantošanas perspektīvas meža kaitēkļu savairošanās ierobežošanai Latvijā. Mežzinātne, 22, 19-46.
Siliņš I., Šmits A. 2010. Ozolu mūķenes Lymanria dispar (Linnaeus, 1758) populācijas reproduktivitātes rādītāju novērtējums masu savairošanās reģionā. Mežzinātne, 22, 47-69.
Arhipova N., Donis J., Gaitnieks T., Liepa I. 2010. Sakņu un stumbra trupi izraisošo sēņu sugu sastopamība egļu audzēs – lapu koku piemistrojuma ietekme uz Heterobasidion spp. izplatību. Mežzinātne, 22, 70-87.
Stivriņa B., Kenigsvalde K., Korhonen K., Gaitnieks T. 2010. Lielu dimensiju ciršanas atlieku ietekme uz Heterobasidion spp. infekcijas izplatību. Mežzinātne, 22, 88-102.
Zālītis P., Zālītis T., Lībiete-Zālīte Z. 2010. Kokaudzes ražības izmaiņas saistībā ar grāvju deformēšanos. Mežzinātne, 22, 103-115.
Pētersons J., Drēska A., Saveļjevs A. 2010. Izvācamo koku aizsniedzamības faktoru un paliekošās audzes koku kvalitātes izvērtējums krājas kopšanas cirtes mašinizētā izstrādē. Mežzinātne, 22, 116-128.


Mežzinātne 21 (2010)

Daugavietis M. Priekšvārds
Liepiņš K., Liepiņš J. 2010. Baltalkšņa (Alnus incana L. (Moench)) un melnalkšņa (Alnus glutinosa L.) ietvarstādu augšanas rādītāji stādījumā lauksaimniecības augsnēs. Mežzinātne, 21, 4-15.
Daugaviete M. 2010. Biomasas uzkrāšanās baltalkšņa (Alnus incana (L.) Moench.) jaunaudzēs. Mežzinātne, 21, 16-30.
Bisenieks J., Daugavietis M., Daugaviete M. 2010. Baltalkšņu audžu ražības modeļi. Mežzinātne, 21, 31-44.
Zālītis P. 2010. Intensīvi izretināto vai reto baltalkšņu jaunaudžu struktūra. Mežzinātne, 21, 45-55.
Ruņģis D., Veinberga I., Voronova-Petrova A., Daugavietis M. 2010. Hibridizācijas pakāpes ietekme uz hibrīdalkšņu taksācijas rādītājiem. Mežzinātne, 21, 56-64.
Gailīte A., Auzenbaha D. 2010. Hibrīdalkšņu pavairošana in vitro. Mežzinātne, 21, 65-75.
Lazdiņa D., Bārdule A., Bārdulis A., Martinsone K. 2010. Alkšņu spraudeņu apsakņošanas eksperimentu pirmās sezonas rezultāti. Mežzinātne, 21, 76-94.
Bārdule A., Lazdiņš A. 2010. Oglekļa un slāpekļa piesaiste minerālaugsnēs baltalkšņa (Alnus incana (L.) Moench) audzēs apmežojušās lauksaimniecības zemēs. Mežzinātne, 21, 95-109.
Kenigsvalde K., Arhipova N., Laiviņš M., Gaitnieks T. 2010. Ošu audžu bojāeju izraisošā sēne Chalara fraxinea Latvijā. Mežzinātne, 21, 110-120.


Mežzinātne 20 (2009)

Neimane U., Veinberga I., Ruņģis D. 2009. Parastās priedes populāciju ģeogrāfisko atšķirību fenotipiskās un ģenētiskās īpašības Latvijas teritorijā. Mežzinātne, 20, 3-15.
Jansons Ā., Almqvist C., Baumanis I. 2009. Latvijas priežu produktivitāte un kvalitāte Zviedrijā. Mežzinātne, 20, 16-31.
Laiviņš M. 2009. Vidzemes un Augšzemes sausieņu egļu mežu augu sabiedrību klasifikācija. Mežzinātne, 20, 32-59.
Liepa I. 2009. Krājas tekošā pieauguma noteikšanas kamerālā metode. Mežzinātne, 20, 60-67.
Gackis M. 2009. Bebru appludinājuma ietekmes novērtējums uz nosusinātajām skujkoku audzēm Mālpils mežniecībā. Mežzinātne, 20, 68-82.
Bukšāns E. 2009. Dažādu antipirēnu ietekme uz egles Picea abies L. koksnes ugunsreakciju. Mežzinātne, 20, 83-94.
Kažociņš J., Akerfelds I. 2009. Termiski modificētas priedes un egles koksnes stiprība un elastības modulis statiskajā liecē. Mežzinātne, 20, 95-104.
Bārdule A., Bāders E., Stola J., Lazdiņš A. 2009. Latvijas meža augsņu īpašību raksturojums demontrācijas projekta BioSoil rezultātu skatījumā. Mežzinātne, 20, 105-124.


Mežzinātne 19 (2009)

Zālītis P. Priekšvārds
Bambe B. 2009. Veģetācijas dinamika vērī pēc 2005. gada janvāra vējgāzes Krustkalnu dabas rezurvātā. Mežzinātne, 19, 5-27.
Lībiete Z., Jansons J., Zālītis T. 2009. Latvijas skujkoku audžu vecumstruktūra un ražība. Mežzinātne, 19, 28-48.
Neimane U., Baumanis I., Veinberga I., Šķipars V., Ruņģis D. 2009. Parastās priedes populāciju fenoloģisko atšķirību ģenētiskie aspekti. Mežzinātne, 19, 49-63.
Ruņģis D., Veinberga I., Zālītis P. 2009. Intensīvi izretināto jaunaudžu ģenētiskās savdabības briestaudžu vecumā. Mežzinātne, 19, 64-81.
Polis O., Korica A., Daugavietis M. 2009. Bioloģiski aktīvo savienojumu saglabāšanās egles zaleņa uzglabāšanas procesā. Mežzinātne, 19, 82-90.
Gaitnieks T., Arhipova N., Nikolajeva V., Vulfa L., Balašova I. 2009. Egļu sakņu rizosfēras mikrofloras antagonisms pret Heterobasidion annosum. Mežzinātne, 19, 91-108.
Lazdāns V., Lazdiņš A., Zimelis A. 2009. Biokurināmā sagatavošanas tehnoloģija no mežizstrādes atliekām kailcirtes izstrādāšanā egļu mežaudzēs. Mežzinātne, 19, 109-121.
Sarmulis Z., Drēska A., Līpiņš L. 2009. Egles (Picea abies (L.) Karsten) vaļējo zaru izmēru saistība ar stumbra caurmēru. Mežzinātne, 19, 122-133.
Iejavs J. 2009. Svaigi zāģētas koksnes mitruma ieteikme uz garumā līmētu priedes koksnes apdares dēļu robežstiprību liecē. Mežzinātne, 19, 134-143.


Mežzinātne 18 (2008)

Jansons Ā., Neimane U., Baumanis I. 2008. Parastās priedes skujbires rezistence un tās paaugstināšanas iespējas. Mežzinātne, 18, 3-18.
Zeps M., Auzenbaha D., Gailis A., Treimanis A., Grīnfelds U. 2008. Hibrīdapšu (Populus tremuloides x Populus tremula) klonu salīdzināšana un atlase. Mežzinātne, 18, 19-34.
Daugaviete M., Gaitnieks T., Kļaviņa D., Teliševa G. 2008. Oglekļa akumulācija virszemes un sakņu biomasā priedes, egles un bērza stādījumos lauksaimniecības zemēs. Mežzinātne, 18, 35-52.
Šmits A., Striķe Z., Liepa I. 2008. Priežu rūsganās zāģlapsenes (Neodiprion sertifer Geoffr.) izraisītās defoliācijas ietekme uz priežu (Pinus sylvestris L.) pieaugumu. Mežzinātne, 18, 53-73.
Laiviņš M., Čekstere G. 2008. Kolonijās ligzdojošo zivju gārņu (Ardea cinerea) un jūraskraukļu (Phalacrocorax carbo) ietekme uz Latvijas ezera salu augu valsti un augsnēm. Mežzinātne, 18, 74-84.
Salmiņa L. 2008. Grīņa fitosocioloģiskais raksturojums un sintaksonomiskā piederība. Mežzinātne, 18, 85-101.
Korica A., Polis O., Daugavietis M. 2008. Metālu pāreja no augu izejvielām ekstraktos. Mežzinātne, 18, 102-108.


Mežzinātne 17 (2008)

Zālītis P. 2008. Kūdras augšņu hidroloģiskā režīma ietekme uz egļu jaunaudžu augšanas potenciālu. Mežzinātne, 17, 3-8.
Arhipova N., Gaitnieks T., Nikolajeva V., Vulfa L., Mihailova A. 2008. Baltalkšņa ietekme uz egļu sakņu rizosfērasmikrofloru un tās antagonismu pret Heterobasidion annosum. Mežzinātne, 17, 9-21.
Gaitnieks T., Arhipova N., Nikolajeva V., Vulfa L., Kļaviņa D. 2008. Heterobasidion annosum izraisītā egļu sakņu trupe lauksaimniecības zemēs. Mežzinātne, 17, 22-37.
Neimane U., Baumanis I., Dreimanis A., Strauts A. 2008. Dažādu priedes ekotipu pēcnācēju ražības un kvalitātes salīdzinājums. Mežzinātne, 17, 38-47.
Bambe B., Donis J. 2008. Pakāpenisko ciršu ietekme uz meža veģetāciju. Mežzinātne, 17, 48-87.
Jansons Ā., Baumanis I., Haapanen M. 2008. Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) klonu atlase Kurzemes zonas 2. kārtas sēklu plantācijas izveidei un sagaidāmais ģenētiskais ieguvums. Mežzinātne, 17, 88-116.
Dubova I. 2008. Triploīdās apses (P. tremula) un hibrīdapses (P. tremuloides x P. tremula) klonu pavairošana audu kultūrā in vitro. Mežzinātne, 17, 117-130.
Fiļipovičs M. 2008. Embriogēnā kallusa attīstības etapa un kultivācijas apstākļu ietekme uz somatisko embriju nobriešanas efektivitāti. Mežzinātne, 17, 131-151.
Kravalis J., Rjakova V., Šatohina S. 2008. Apses zāģmateriālu žāvēšana. Mežzinātne, 17, 152-156.


Mežzinātne 16 (2006)

Broks J. 2006. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam "Silava" 60 gadi. Mežzinātne, 16, 3-8.
Zālītis P., Lībiete Z., Zālītis T. 2006. Mērķtiecīgi izveidoto kokaudžu augšanas gaita un strukturēšanās. Mežzinātne, 16, 9-29.
Lazdiņa D., Lazdiņš A., Kariņš Z., Kāposts V. 2006. Notekūdeņu dūņu mēslojuma efektivitāte un augsnes ķīmiskā sastāva izmaiņas enerģētiskās koksnes plantācijās. Mežzinātne, 16, 30-58.
Dubova I. 2006. Pazeminātas temperatūras ietekme uz hibrīdapšu in vitro apsakņošanos un augšanu. Mežzinātne, 16, 59-67.
Šmits A., Bičevskis M. 2006. Skuju koku kaitēkļu savairošanās ciršanas atliekās. Mežzinātne, 16, 68-90.
Jansons Ā. 2006. Augstumlīknes izmantošana parastās priedes pēcnācēju pārbaužu stādījumos. Mežzinātne, 16, 91-101.
Baumanis I., Jansons Ā., Gaile A. 2006. Ilglaicīgo zinātnisko pētījumu objektu inventarizācija un datu bāzes izveide. Mežzinātne, 16, 102-112.


Mežzinātne 15 (2005)

Zālītis P., Muižzemniece I. 2005. Priedes un egles stumbra gadskārtu struktūra kūdreņos. Mežzinātne, 15, 3-13.
Daugaviete M. 2005. Stādījumu biezības ietekme uz bērza (Betula pendula Roth.) augšanas gaitu un masas pieaugumu lauksaimniecības zemju apmežojumos. Mežzinātne, 15, 14-25.
Špalte E. 2005. Kvalitatīvu bērzu izaudzēšana finierkluču ieguvei Latvijā ilgstoša pārrobežu gaisa piesārņojuma apstākļos. Mežzinātne, 15, 26-55.
Kravalis J., Rjakova V., Šatohina S. 2005. Žāvēšanas laika aprēķināšana zāgmateriāliem regulārā siltuma režīmā. Mežzinātne, 15, 56-59.
Fiļipovičs M., Auzenbaha D., Gailis A., Szczygiel K. 2005. Embriogēno audu iniciācija parastajai eglei. Mežzinātne, 15, 60-67.