a/s Latvijas valsts meži un a/s Latvijas Finieris vienošanās Nr. 55-91-0080-101-14-89 un 2014/20-IP/PA
Pētījumā turpināta iepriekšējos gados ierīkoto bērzu izmēģinājumu stādījumu izvērtēšana un ierīkots jauns bērza stādmateriāla mākslīgās inficēšanās izmēģinājums, kurā skaidrota 2015. gadā visbiežāk no bērzu stādiem izdalīto sēņu sugu patogēniskā iedarbība saistībā ar novēroto galotņu nokalšanu un nekrožu veidošanos kokaudzētavās un stādījumos.
Vērtējot datus, kuri iegūti četros izmēģinājuma stādījumos a/s "Latvijas valsts meži" Zemgales un Dienvidkurzemes mežsaimniecībās pēc divu sezonu augšanas, apstiprinājies, ka bērza stādījumu ierīkošana rudenī būtiski nesamazina koku izdzīvošanu un ir iesakāma ieviešanai ražošanā. Ar ekskavatoru pacilās gatavotās platībās ir iespējams panākt labāku bērzu ieaugšanos, tomēr augsnes gatavošanas pozitīvais efekts izpaužas tikai smagās augsnēs, kuras pēc būtības nav piemērotas bērzu stādījumu ierīkošanai. Pacilu gatavošanas augstās izmaksas nozīmīgi pazemina stādījumu tīro tagadnes vērtību, kura jau tā ir zema, salīdzinājumā ar bērza dabisko atjaunošanos. Ņemot vērā to, ka piemērotākās augsnes bērza stādījumu ierīkošanai ir normāla mitruma vieglas minerālaugsnes, kurās lētākais augsnes gatavošanas veids ir joslu gatavošana ar disku arklu, ekskavatoru pielietošana augsnes gatavošanai bērzu stādījumiem nav lietderīga.
Pēc otrās augšanas sezonas eksperimentālajā stādījumā iegūtie rezultāti apstiprina, ka iepriekšējā pārskatā rekomendētie bērza stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu parametri (vidējais stāda garums ap 60 cm, sakņu kakla diametrs 7–8 mm) uzskatāmi par optimāliem. Audzējot lielāka izmēra stādus, ir grūti nodrošināt to virszemes daļas un sakņu sistēmas balansu un šādu liela izmēra stādu stādīšana ir apgrūtinoša un laikietilpīga. To apliecina arī novērojumi iznīkušajos bērza stādījumos Dienvidkurzemē, kuri veikti 2016. gada vasarā. Tika konstatēts, ka stādījumi ierīkoti ar liela izmēra stādiem (to garums vairāk nekā divas reizes pārsniedza rekomendētos izmērus), kuriem, lai panāktu vieglāku iestādīšanu, pirms stādīšanas spēcīgi apcirstas saknes.
Šobrīd veiktā mākslīgās bērzu datu inficēšanās eksperimenta datu izvērtēšana norāda, ka eksperimentā izmantotās sēņu sugas ir vāji patogēni un sēņu izraisītie bojājumi ir aktuāli, ja stādmateriāls ir pakļauts stresa faktoriem pēc izstādīšanas lauka apstākļos (sausums vai pārāk liels mitrums, slikta augsnes aerācija, lakstaugu konkurence, pārmērīga sakņu apgriešana u.c.). Stādu inficēšanos ar patogēnām sēnēm veicina brūces un mizas bojājumi. Iegūtos rezultātus bērzu mākslīgās inficēšanas eksperimentā ir jāskata kontekstā ar kokaudzētavu praksi un rezultātiem saistībā ar kukaiņu bojājumiem. Projekta noslēguma etapā tiks turpināta eksperimentā ievāktā materiāla analīze laboratorijā un sagatavotas rekomendācijas bērza stādmateriāla audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai.
Pētījuma zinātniskais pārskats (2016)
Pētījuma zinātniskais pārskats (2017)
