Klimata izmaiņu mazināšanas iespēju izpēte aramzemju un zālāju meliorācijas sistēmās

Eiropas Reģionālās attīstības fonda specifiskā atbalsta mērķa 1.1.1.1. "Praktiskas ievirzes pētījumi" 5. kārtas  vienošanās Nr. 1.1.1.1/21/A/030

Pētījuma partneri ir LVMI "Silava" un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
Kopējās izmaksas ir 496 936,99 EUR, t.sk. no ERAF 407 289,56 EUR, no valsts budžeta 52 377,16 EUR un pretendenta līdzfinansējums 37 270,27 EUR.
Pētījuma ilgums ir 23 mēneši.

Pētījuma mērķis ir kvantitatīvi noteikt un maksimizēt klimata izmaiņu mazināšanas potenciālu meliorācijas sistēmu buferjoslu transformēšanai par ilgtspējīgām un pašpietiekamiem kokaugu stādījumiem, lai nodrošinātu kvalitatīva biokurināmā piegādi augošajam bioekonomikas sektoram.

Atslēgas vārdi: īsa aprites cikla kokaugu stādījumi, īsa aprites cikla meži, meliorācijas sistēmas, klimata izmaiņu mazināšana.

Pētījuma rezultātu pilnīgas īstenošanas potenciāls Latvijā ir vienāds ar 1,4 milj. ber. m3 biodegvielas papildu piegādēm (20% no patēriņa 2019. gadā) un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu par 0,75 milj. tonnām CO2 ekv. gadā. Pētījums galvenokārt ir paredzēts hemiboreālā klimata reģionam; tomēr zināšanas, kas iegūtas par īsa aprites cikla mežkopību (SRF) un īsa aprites cikla kokaugu kultūrām (SRC), kā arī par optimizētiem mehanizācijas risinājumiem SRF un SRC var izmantot citos Eiropas reģionos un ārpus tās. Pētījums tiek īstenots sadarbībā starp pētniecības iestādi un privātzņēmumu, kas specializējas lauksaimniecības un mežsaimniecības konsultācijās un mūžizglītībā, Latvijas Lauku konsultāciju un mācību centru.

Šis ir nekomerciāls, starpnozaru (mežsaimniecība, lauksaimniecība, IT un zemes zinātnes) rūpnieciskais pētījums pētniecības jomā 4.1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, kas nav saistīta ar saimniecisko darbību. Pētījums atbilst RIS3 specializācijas jomai "Zināšanu ietilpīga bioekonomika". Pētījuma saimnieciskās darbības joma ir "Pārējo pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana dabaszinātnēs un inženierzinātnēs (NACE kods 72.19)". Pētījuma īstenošanas jomai un sagaidāmajiem rezultātiem atbilstošo saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kods ir 01.1 Viengadīgo kultūru audzēšana, 01.2 Daudzgadīgo kultūru audzēšana un 02.1 Mežkopība un citas mežsaimnieciskās darbības.

Galvenās pētījuma darbības ir:

1. augšanas potenciāla un ekosistēmu pakalpojumu, tajā skaitā klimata izmaiņu mazināšanas un barības vielu saglabāšanas, ko var nodrošināt meliorācijas sistēmu buferzonās esošās aizsargjoslas aramzemēs un zālājos, novērtējums;
2. SEG plūsmas, oglekļa aprites un barības vielu izskalošanās mērījumi esošajās aizsargjoslās minerālaugsnēs un organiskajās augsnēs;
3. optimizēti mašinizācijas un datu pārvaldības risinājumi un darba metodes aizsargjoslu stādīšanai, agrīnai kopšanai, uzturēšanai un izstrādei;
4. aizsargjoslu plānojuma pielāgošana dažādiem apstākļiem, iespējamo mērķa sortimentu noteikšana, lai nodrošinātu elastīgumu klimata izmaiņu mazināšanas un biomasas ražošanas ziņā;
5. modelēšanas un lēmumu atbalsta rīku izstrāde aizsargjoslu klimata pārmaiņu mazināšanas un barības vielu saglabāšanas potenciāla kvantitatīvai noteikšanai;
6. zinātnisko pārskatu sagatavošana un pētījuma publicitātes pasākumi, tajā skaitā vadlīnijas meliorācijas sistēmām apkārt esošo buferzonu transformācijai par kokaugu stādījumiem.

Sagaidāmie pētījuma rezultāti

1. SEG emisiju samazināšanas potenciāla novērtējums, audzējot kokaugus buferjoslās, produktivitātes un izmaksu aprēķini mehanizētai stādīšanai, kopšanu un mežizstrādei kokaugu stādījumos; rekomendācijas novērtēto mehanizēto risinājumu praktiskajam pielietojumam.
2. Lēmuma pieņemšanas atbalsta rīki:
   - koku sugu atlasei, stādījuma dizainam un kokaugu stādījumu apsaimniekošanai esošajās grāvju buferjoslās;
   - meliorācijas sistēmu buferjoslu transformēšanai par kokaugu stādījumiem, tajā skaitā vadlīnijas mērķa sortimentu plānošanai, stādījuma dizaina un biomasas piegāžu optimizācijai.
3. Modelis klimata izmaiņu un barības vielu izskalošanās mazinošās ietekmes, ko nodrošina meliorācijas sistēmām apkārt esošās aizsargjoslas, kvantitatīvai un ekonomiskai novērtēšanai un rekomendācijas koku sugu izvēlei, aizsargjoslu projektēšanai un apsaimniekošanai, produktivitātes un izmaksu modelis aizsargjoslu mehanizētai stādīšanai, agrīnai kopšanai un izstrādei, lēmumu pieņemšanas atbalsta rīks meliorācijas sistēmu pārveidošanai par kokaugu stādījumiem.
4. Četri zinātnisko publikāciju manuskripti, trīs prezentācijas starptautiskās zinātniskās konferencēs; starptautisks seminārs, kas organizēts pētījuma mērķa grupām.

Plānotie sabiedrības iesaistes pasākumi projekta norisēs un informēšana par projekta rezultātiem nav saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām.

Aktualitātes

1. 25.01.2022. Relīze Uzsākts pētījums
2. 24.02.2022. Zinātniski praktiskajā konferencē "Līdzsvarota lauksaimniecība 2022" (konferences programma) prezentēts ziņojums Lazdiņa D. Kokaugi lauksaimniecības zemē 
3. 4.04.2022. Izveidots saraksts ar vietām, kur ierīkos parauglaukumus, uzsākta metodikas aprobācija LVMI "Silava", apsekojot uzmērāmos objektus, konsultējoties ar sadarbības partneri MKPC.
4. 18.–19.05.2022. Dalība zinātniskajā konferencē "Research for Rural Development 2022" ar stenda referātu Short-term impact of fertilization on ground vegetation in deciduous forest stands and tree plantations, konferences tēžu krājumā publicēta raksta pilnā versija.
5. 19.05.2022. Online dalība 6. EURAF konferencē ar ziņojumu 15:15 O_3.4_95 Trees on agriculture land, sesijā "Subtopic T3.4 – Governance for traditional sustainable agrosilvopastoral systems – Trees on agriculture land" un zinātniskajā komitejā.
6. 2.06.2022. Uzsākta teritoriju apsekošanas ar bezpilota lidaparātu metodikas aprobācija.
   
   
7. 17.06.2022. Partneru sanāksme – metodisko jautājumu precizēšana, pētījuma mērķi un sasniedzamie rezultāti.
8. 26.–30.06.2022. Dalība BIOGEOMON konferencē Tartu, prezentēts stenda referāts Potential use of the local Salix spp. found next to the ditches for the development of vegetated buffer zone (vbz) in the hemi-boreal climate
9. 17.08.2022. Modelējam dabiskā  apauguma buferjoslu novākšanu – biomasas sķeldošanu veģetācijas perioda laikā (videosižets par izmēģinājumiem).
10. 10.09.2022. Sižets par pētījuma aktualitātēm RīgaTV24 raidījumā "Aktualitātes" 10.09. plkst. 18:30 (atkārtojums 13.09. plkst. 08:00).
11. 30.10.2022. Aktīvi notiek darbs pie buferjoslu apsekošanas un manuālas izmērīšanas, noskaidrots, ka dabiski veidojušas grāvju buferjoslās sastopami ne tikai alkšņi un bērzi, bet arī ābeles, apses, blīgznas, bērzs, egles, kārkli, lazdas, oši, ozoli, priedes, papeles, to vidējais augstums trīs līdz deviņi metri, kas nozīme ka buferjoslas ir daudz funkcionāls, tās ne tikai uztver C un biogēnos elementus, bet arī darbojas kā vējlauzējjoslas.
12. 30.01.2023. Gandrīz noslēgusies grāvju dabisko buferjoslu – apauguma – apsekošana (skat. karti), ar apsekojuma rezultātiem iepazīstināsim semināru-diskusiju ciklā, kas sāksies 2023. gada martā.
    
13. 30.03.2023. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra MKPC Madona izglītojošajā seminārā "Meža koku stādu pieejamība kokaudzētavās. Kārtība, kā saņemt atļauju lauksaimniecības zemju apmežošanai Madonas novadā, l./s. apmežošana – dažādi risinājumi" (semināra programma) D. Lazdiņa stāstīs par koku audzēšanu un ieaudzēšanu.
14. 26.04.2023. Publicēts raksts: Bertins M., Paiste P., Makovskis K., Ansone-Bertina L., Busa L., Lazdina D., Lazdins A., Kirsimäe K., Klavins M., Viksna A. 2023. Impact of Wood Ash and Sewage Sludge on Elemental Content in Hybrid Alder Clone. Sustainability, 15(9), 7242; https://doi.org/10.3390/su15097242 
15. 16.06.2023. Seminārs Kādas vērtības aug grāvjos, pirmie mērķtiecīgi veidotu buferjoslu modeļu melnraksti 
16. 9.09.2023. Publicēts raksts: Petaja G., Bārdule A., Zalmanis J., Lazdiņa D.,Daugaviete M., Skranda I., Zvaigzne Z.A., Purviņa D. 2023. Changes in Organic Carbon Stock in Soil and Whole Tree Biomass in Afforested Areas in Latvia. Plants, 12, 2264; https://doi.org/10.3390/plants12122264 
17. 29.09.2023. Dalība LVMI "Silava" Zinātnieku nakts pasākuma "Mežzinātnes pēcpusdiena" ietvaros organizētajā informatīvā seminārā "Klimata izmaiņu mazināšanas iespēju izpēte aramzemju un zālāju meliorācijas sitēmās" – klātienes diskusija tika straumēta internetā. Pasākumā sniedzām informāciju par pētījumu (semināra videoieraksts).

18. 29.11.2023. Pētījuma noslēguma seminārs.
    ERAF specifiskā atbalsta mērķa 1.1.1.1. "Praktiskas ievirzes pētījumi" 5. kārtas atbalstīto pētījumu "Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanas potenciālu ietekmējošo faktoru izpēte zālājos un aramzemēs ar organiskajām augsnēm" (vienošanās Nr. 1.1.1.1/21/A/031) un "Klimata izmaiņu mazināšanas iespēju izpēte aramzemju un zālāju meliorācijas sistēmās" (vienošanās Nr. 1.1.1.1/21/A/030) noslēguma seminārs. Semināra programma:
    - Andis Lazdiņš: Pētījuma "Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanas potenciālu ietekmējošo faktoru izpēte zālājos un aramzemēs ar organiskajām augsnēm" galvenie uzdevumi;
    - Austra Zuševica: SEG gāzu emisija pētījumu modelētā vidē rezultāti;
    - Dagnija Lazdiņa: Pētījuma "Klimata izmaiņu mazināšanas iespēju izpēte aramzemju un zālāju meliorācijas sistēmās" galvenie uzdevumi;
    - Agrita Šēnberga: MKPC pieredze par uzmērīšanas darbiem; un Linda Gerra-Inohosa: Grāvju veģetācijas daudzveidība;
    - Raitis Normunds Meļņiks: Attālinātas izpētes iespējas kokaugu biomasas novērtēšanā;
    - Kristaps Makovskis: Pētījumu starptautiskā publicitāte.

Izsole

ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/21/A/030 "Klimata izmaiņu mazināšanas iespēju izpēte aramzemju un zālāju meliorācijas sistēmās" ietvaros izstrādātā tehnoloģija, attālās izpētes risinājumos balstīta metode aizsargjoslu augšanas gaitas monitoringam "Pieeja un metode kokaugu augšanas novērošanai aizsargjoslās" un tiek izsludināta izsole par licences tiesībām uz šo tehnoloģiju saskaņā ar izsoles Nr. LVMISilava2023/5/ERAF/IZ noteikumiem.

8.12.2023. licences tiesības par tehnoloģijas lietošanu piešķirtas SIA "Orvi". 21.12.2023. noslēgts licences līgums.