Vadītājs: Āris Jansons
Sākuma datums: 01.12.2009.
Beigu datums: 30.11.2012.

Eiropas Sociālā fonda programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" prioritātes 1.1. "Augstākā izglītība un zinātne" pasākuma 1.1.1. "Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība" aktivitātes 1.1.1.2. "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" vienošanās Nr. 2009/0200/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/146

Logo ESF Ieguldijums

Pētījuma mērķis ir apvienot kompetenci mežzinātnes, ķīmijas inženierzinātnes un bioloģija nozarēs, piesaistot jaunos speciālistus un ārzemju ekspertus, lai kompleksi novērtētu ģenētisko faktoru ietekmes potenciālu priedes, egles un hibrīdās apses adaptācijas spēju paaugstināšanā un koksnes īpašību uzlabošanā.

Pētījuma ietvaros pirmo reizi Latvijā un visa Baltijas jūras reģiona ietvaros tiks veikts ģenētisko faktoru ietekmes vērtējums zaru parametriem dažādās stumbra daļās. Tas sniegs iespēju ievērojami uzlabot ātraudzīgo koku, kas iegūti  no sēklu plantāciju sēklām, zarojuma  kvalitāti un reizē ar to piemērotību kokrūpniecības vajadzībām. Līdzīgu uzlabojumu sniegs arī pētījumā plānotā detālā koku mehānisko, ķīmisko un bioloģisko noturību īpašību analīze, pēc kuras rezultātiem labākie tiks rekomendēti sēklu plantāciju ierīkošanai. Šādi detāli koksnes īpašību pētījumi, kas plānoti projekta ietvaros, meža kokiem Latvijā līdz šim nav veikti un būs vieni no pirmajiem Eiropā.

Pētījuma apakšvirzieni ir:

  1. Meža koku adaptācija, biomasas izvietojums un zarojuma kvalitāte
  2. Koksnes īpašību ģenētiskā determinācija
  3. Molekulāri ģenētisko metožu izmantošana dabisko mežaudžu ģenētiskās daudzveidības noteikšanā un meža koku saimnieciski noderīgo īpašību izvērtēšanā

Pētījuma izpildē iesaistīti 18 atbilstoši PLE strādājoši zinātniskie darbinieki.

Rezultāti

  1. 3.03.2010. Relīze LU 68. zinātniskā konference
  2. 22.–25.03.2010. Relīze Zinātniski praktiskā konference "Zinātne un prakse nozares attīstībai"
  3. 12.07.2010. Relīze I pusgada sasniegto rezultātu prezentācija un to turpmākā attīstība
  4. 18.–21.10.2010. Starptautiska zinātniska konference "Koku un mežaudžu adaptācija un tās veicināšanas iespējas" (programma)
  5. 29.10.2010. Relīze LLMZA izbraukuma seminārs "Mežaudžu vitalitātes, ražības un kvalitātes uzlabošanas pētījumi"
  6. 30.11.–1.12.2011. Relīze Starptautiska zinātniska konference "Adaptīvo pazīmju ģenētiskā variācija" (Genetic variations of adaptive traits)
  7. 13.08.2012. Izveidota pētījuma mājas lapa (http://genetiskiefaktorimezaudzuizveide.yolasite.com), kurā pieejami pētījuma laikā sagatavotie informatīvie materiāli, zinātniskie un populārzinātniskie raksti, kā arī organizēto un apmeklēto konferenču saraksts.

Aktualitātes

  1. 29.01.2010. Relīze Dalība LU 68. zinātniskajā konferencē
  2. 4.02.2010. Relīze Datu bāze ICT-ENSURE
  3. 26.02.2010. Relīze Izstāde "Mežzinātne un koksnes tehnoloģijas Latvijā"
  4. 29.07.2010. Relīze Augsnes mitruma un teperatūras mērījumu sistēma
  5. 29.07.2010. Relīze Koksnes blīvuma ģenētiskās nosacītības analīze
  6. 26.10.2010. Relīze Starptautiska zinātniska konference "Koku un mežaudžu adaptācija un tās veicināšanas iespējas" un konferences tēžu krājums Adaption of trees and stands to forest disturbances: management considerations
  7. 29.10.2010. Relīze Izbraukuma seminārs "Mežaudžu vitalitātes, ražības un kvalitātes uzlabošanas pētījumi"
  8. 3.02.2011. Relīze Pētījuma rezultāti prezentēti pieredzes apmaiņas seminārā Zviedrijā
  9. 17.03.2011. Relīze Pētījuma rezultāti prezentēti Latvijas meža nozares speciālistiem konferencē "Zinātne un prakse nozares attīstībai"
  10. 22.06.2011. Relīze Pētījuma rezultāti prezentēti meža nozares pētnieku un ražotāju auditorijai starptautiskā konferencē Kauņā
  11. 7.07.2011. Relīze Pētījuma dalībnieki sekmīgi aistāvējuši maģistra darbus par pētījuma ietvaros ievākto un analizēto informāciju
  12. 2.08.2011. Relīze Pētījuma rezultāti izplatīti videomateriālā un publikācijā: Jansons Ā., Krišāns O., Jansons J. 2011. Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) augstuma pieauguma veidošanās sezonālā dinamika. Mežzinātne, 23, 15-24.
  13. 23.11.2011. Relīze Pētījuma rezultāti publicēti starptautiskas zinātniskās konferences rakstu krājumā
  14. 15.12.2011. Relīze Starptautiska zinātniska konference "Adaptīvo pazīmju ģenētiskā variācija" (Genetic variations of adaptive traits)
  15. 28.02.2012. Par pētījuma rezultātiem sagatavotas un publicētas 3 zinātniskās publikācijas:
    Jansons Ā. 2012. Tree Breeding as a Tool to Minimize Possible Adverse Effects of Climate Changes on Forest Trees. In: Kļaviņš M., Briede A. (Ed.) Climate Change in Latvia and Adaptation to It. Riga: University of Latvia, p. 159-169 (raksta tēmas: meža selekcija kā instruments klimata izmaiņu ietekmes uz mežaudzēm mazināšanā; konstatēts, ka adaptācija mainīgiem klimatiskajiem apstākļiem ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu mežaudžu saglabāšanos un vitalitāti; pētījuma dati par adaptīvo pazīmju vērtībām tika ievākti četros, Latvijas centrālajā daļā izvietotos brīvapputes pēcnācēju pārbaužu stādījumos 5–8 gadu vecumā; starp ģimenēm konstatētas būtiskas atšķirības rezistencē pret negatīvajiem faktoriem, kuru ietekme varētu palielināties līdz ar klimata izmaiņām: brūnās skujbires bojājumiem un augusta dzinumu veidošanos; provenience un ģimene bija būtiski koku augšanu un kvalitāti nosakoši faktori neatkarīgi no ģeogrāfiskā attāluma starp tām Latvijas teritorijā; meža selekcija nodrošina iespējas būtiski uzlabot adaptīvo pazīmju vērtības, neietekmējot citas pazīmes, tādēļ tās loma mežaudžu pielāgošanā gaidāmajām klimata izmaiņām var būt nozīmīga);
    Sable I., Grīnfelds U., Jansons Ā., Viķele L., Irbe I., Verovkins A., Treimanis A.  2012. Comparison of the Properties of Wood and Pulp Fibers from Lodgepole Pine (Pinus contorta) and Scots Pine (Pinus sylvestris). Bioresources, 7(2), 1771-1783 (par parastās un klinškalna priedes koksnes un šķiedru īpašību atšķirībām 27 gadus vecā eksperimentālajā stādījumā sausās, nabadzīgās smilts augsnēs (mētrājā); rezultāti liecina, ka ģenētiskajam aspektam gan sugu, gan provenienču sugas līmenī ir nozīmīga un statistiski būtiska ietekme uz šķiedru īpašībām un celulozes iznākumu, kas kontekstā ar augstāku produktivitāti eksperimentālajos stādījumos liecina par labu perspektīvu šīs sugas izmantošanai Latvijā);
    Voronova-Petrova A., Jansons Ā., Ruņģis D. 2011. Expression of Retrotransposon-like sequences in Scots Pine (Pinus sylvestris) in Response to heat Stress. Environmental and Experimental Biology, 9, 121-127 (par parastās priedes klonu atbildes reakciju uz karstuma stresu ģenētiskā līmenī; pirmo reizi aprakstīta genoma daļas – retrotranspozonu – aktivitāte kailsēkļiem; šiem mobilajiem ģenētiskajiem elementiem var būt nozīmīga loma plasticitātes un adaptācijas kapacitātes mainīgiem vides apstākļiem).
  16. 9.03.2012. LVMI "Silava" Latvijas mežzinātnes dienas pasākumā pētījums pārtāvēts ar stenda ziņojumiem:
    Mērķtiecīga apšu hibrīdu plantāciju ierīkošana
    Apšu hibrīdu un bērza produktivitāte un kvalitāte
    Priežu un apšu hibrīdu augstuma pieauguma veidošanās sezonālā dinamika
    Meža stādīšanas priekšrocības adaptācijas kontekstā
  17. 23.05.2012. Relīze Recent Research in Environment, Energy Systems and Sustainability. 8th WSEAS International Conference on Energy, Environment, Ecosystems and Sustainable Development (EEESD '12)
  18. 30.08.2012. Par pētījuma rezultātiem sagatavots un publicēts raksts nozares žurnālā "Baltijas Koks": Jansons, Ā., Voronova-Petrova A., Grīnfelds U., Šāble I. 2012. Saskatīt gēnus aiz kokiem. Baltijas Koks, 7(143), 22.–23. lpp.
  19. 17.09.2012. Trīs pētījuma darbinieki – Oskars Krišāns, Līga Puriņa, Mārtiņš Zeps –, plānojot turpmāko zinātnisko darbību, uzsāk zināšanu apguvi doktorantūrā. Darbu vadītājs – vadošais pētnieks Āris Jansons.
  20. 26.11.2012. Pētījuma ietvaros izstrādātas 4 faktu lapas, kurās populārzinātniskā formā izklāstīti atsevišķi iegūtie rezultāti un secinājumi par sekojošām tēmām:
    Apšu hibrīdu un kārpainā bērza produktivitāte un kvalitāte lauksaimniecības zemē
    Mērķtiecīga apšu hibrīdu plantāciju ierīkošana
    Meža stādīšanas priekšrocības adaptācijas kontekstā
    Parastā priedes un apšu hibrīdu augstuma pieauguma veidošanās sezonālā dinamika
  21. 30.11.2012. Pētījuma ietvaros sagatavots izziņas materiāls par meža selekciju: Jansons Ā. 2012. I Meža selekcija un II Ģenētiskie parametri un to aprēķināšana 
    2012 Monografija I Meza selekcija vaks         2012 Monografija II Genetiskie parametri vaks
  22. 15.12.2012. Zinātnisko rakstu krājumā "Mežzinātne" publicēti 8 raksti par pētījuma rezultātiem:
    Jansons Ā. et al. 2012. Parastās egles (Picea abies (L.) Karst.) atjaunošana – sēklu plantāciju ģenētiskā daudzveidība. Mežzinātne, 26, 61-73.
    Baumanis I. et al. 2012. Parastās egles (Pinus sylvestris L.) plantāciju sēklu kvalitāte un ģenētiskā daudzveidība mainīgos vides apstākļos. Mežzinātne, 26, 74-87.
    Smilga J. et al. 2012. Klonu sastāvs parastās apses (Populus tremula L.) dabiski atjaunojušās jaunaudzēs. Mežzinātne, 26, 88-101.
    Neimane U. et al. 2012. Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) veģetatīvo un ģeneratīvo pēcnācēju augšanas salīdzinājums. Mežzinātne, 26, 102-119.
    Kānberga-Siliņa K. et al. 2012. Koksnes veidošanā iesaistīto gēnu ekspresija parastās priedes (Pinus sylvestris L.) brīvapputes ģimenēs salīdzinājumā ar relatīvo koksnes blīvumu. Mežzinātne, 26, 120-133.
    Sisenis L. et al. 2012. Klinškalnu priedes (Pinus contorta Dougl. var latifolia Engelm.) koksnes mitrums jaunaudzes vecumā. Mežzinātne, 26, 134-144.
    Zeps M. et al. 2012. Apšu hibrīdu (Populus tremula Michx. x Populus tremula L.) un parastās apses (Populus tremula L.) koksnes un sulfātcelulozes šķiedru īpašības 20 gadu vecumā. Mežzinātne, 26, 145-154.
    Šāble I. et al. 2012. Parastās priedes (Pinus sylvestris) un Klinškalnu priedes (Pinus contorta) koksnes piemērotības papīra ražošanai salīdzinošā analīze. Mežzinātne, 26, 155-166.

Darbinieki

Ieva Adamoviča
Līga Jansone
Āris Jansons
Zane Lībiete
Raitis Rieksts-Riekstiņš
Angelika Voronova
Mārtiņš Zeps

Publikācijas

Jansons Ā., Matisons R., Baliuckas V., Purina L., Krišāns O., Jansons J., Baumanis I. 2018. Silva Fennica, 52(5), 10014
Performance variation of lodgepole pine provenances in Latvia
DOI: 10.14214/sf.10014
Jansons A., Matisons R., Pobiarzens A., Sisenis L., Neimane U. 2017. Folia Forestalia Polonica, 59(3), 180-188
Proportion of knotty wood in stems of 28-year old lodgepole and Scots pine in experimental plantation in Zvirgzde, Latvia
DOI: 10.1515/ffp-2017-0019
Bardulis A., Jansons A., Bardule A., Zeps M., Lazdins A. 2017. Baltic Forestry, 23(2), 482-489
Assessment of carbon content in root biomass in Scots pine and silver birch young stands of Latvia
Sable I., Grinfelds U., Vikele L., Rozenberga L., Zeps M., Neimane U., Jansons A. 2017. Baltic Forestry, 23(2), 529-533
Effect of refining on the properties of fibres from young Scots (Pinus sylvestris) and Lodgepole pines (Pinus contorta)
Zeps M., Voronova A., Smilga J., Kanberga-Silina K., Lubinskis L., Baders E., Rungis D., Jansons A. 2017. Baltic Forestry, 23(2), 498-506
Within- and among-stand genetic diversity of common aspen (Populus tremula L.) in Latvia
Lībiete Z., Matisons R., Rieksts-Riekstins J., Priedītis A., Jansons J., Smilga J., Done G., Jansons Ā. 2017. Baltic Forestry, 23(2), 515-521
Above-ground biomass models of 40-year-old Norway spruce in Latvia
Voronova A. 2014. Promocijas darba kopsavilkums [Summary of Thesis]. LU [University of Latvia]
Retrotranspozonu struktūra parastās priedes (Pinus sylvestris L.) genomā un to ekspresija [Retrotransposon structure and expression in the Scots pine (Pinus sylvestris L.) genome]
Jansons Ā., Voronova-Petrova A., Ruņģis D., Kānberga-Siliņa K., Džeriņa B. 2012. Mežzinātne, 26, 61-73
Parastās egles (Picea abies (L.) Karst.) atjaunošana – sēklu plantāciju pēcnācēju ģenētiskā daudzveidība [Regeneration of Norway spruce (Picea abies (L.) Karst.): genetic diversity of seed orchard progenies]
Smilga J., Zeps M., Voronova-Petrova A., Džeriņa B., Jansons Ā. 2012. Mežzinātne, 26, 88-101
Klonu sastāvs parastās apses (Populus tremula L.) dabiski atjaunojušās jaunaudzēs [Clonal composition in young stands of common aspen (Populus tremula L.)]
Neimane U., Baumanis I., Jansons Ā. 2012. Mežzinātne, 26, 102-119
Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) veģetatīvo un ģeneratīvo pēcnācēju augšanas salīdzinājums [Growth comparison of vegetative and generative progenies of Scots pine (Pinus sylvestris L.)]
Kānberga-Siliņa K., Jansons Ā., Ruņģis D. 2012. Mežzinātne, 26, 120-133
Koksnes veidošanā iesaistīto gēnu ekspresija parastās priedes (Pinus sylvestris L.) brīvapputes ģimenēs salīdzinājumā ar relatīvo koksnes blīvumu [Comparison of wood formation related candidate gene expression with relative wood density in open pollinated Scots pine (Pinus sylvestris L.) families]
Sisenis L., Jansons Ā., Puriņa L., Jansons J., Džeriņa B., Ābele A. 2012. Mežzinātne, 26, 134-144
Klinškalnu priedes (Pinus contorta Dougl. var latifolia Engelm.) koksnes mitrums jaunaudzes vecumā [Wood moisture of young lodgepole pine (Pinus contorta Dougl. var latifolia Engelm.) trees]
Zeps M., Šāble I., Grīnfelds U., Jansons Ā., Irbe I., Treimanis A. 2012. Mežzinātne, 26, 145-154
Apšu hibrīdu (Populus tremuloides Michx. × Populus tremula L.) un parastās apses (Populus tremula L.) koksnes un sulfātcelulozes šķiedru īpašības 20 gadu vecumā [Variation of hybrid aspen (Populus tremuloides Michx. × Populus tremula L.) and common aspen (Populus tremula L.) wood and Kraft pulp fibres properties at age 20 years]
Šāble I., Grīnfelds U., Jansons Ā., Vīķele L., Irbe I., Verovkins A., Bāders E., Treimanis A. 2012. Mežzinātne, 26, 155-166
Parastās priedes (Pinus sylvestris) un Klinškalnu priedes (Pinus contorta) koksnes piemērotības papīra ražošanai salīdzinoša analīze [Suitability of Scots pine (Pinus sylvestris) and lodgepole pine (Pinus contorta) wood for paper production: comparative analysis]
Jansons Ā., Krišāns O., Jansons J. 2011. Mežzinātne, 23, 15-24
Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) augstuma pieauguma veidošanās sezonālā dinamika [Seasonal height growth dynamics of Scots pine (Pinus sylvestris L.)]