Skuju koku ražības, rezistences, ģenētiskās daudzveidības, pavairošanas iespēju saglabāšanas un uzlabošanas risinājumi globālo klimata izmaiņu apstākļos

Pētījumu atbalsta Latvijas Zinātnes padome

Pētījumā apvienoti 2009. gadā sāktie pētījumi:

1. Skuju koku ražības, rezistences, ģenētiskās daudzveidības saglabāšanas un uzlabošanas iespējas globālo klimata izmaiņu apstākļos (vadītājs I. Baumanis). Pētījumā tiek skaidrota ģenētisko faktoru loma skuju koku produktivitātes un rezistences paaugstināšanā pret dažādiem vides faktoriem, kā arī klimata izmaiņu ietekme uz adaptācijai nozīmīgu procesu (kokaugu augšanas un ziedēšanas) fenoloģiju. Tiek skaidrota Latvijā visplašāk izplatīto skuju slimību izraisīto sēņu Laphodermium daudzveidība un izplatība. Izdalītas divas biežāk sastopamās sugas – L. seditosum un L. conigenum. Izstrādāta sakņu trupes sēnes (Heterobasidion annosum) noteikšanas metodika. Tiek skaidrota trupes inficēšanas pakāpe un izplatība.
2. Klimata izmaiņu ietekme uz meža kaitēkļu attīstības tendencēm (vadītājs A. Šmits). Novērtējot Latvijai jaunā kaitēkļa ozolu mūķenes populācijas attīstību, veikti pētījumi par populācijas izplatību telpā, tēviņu lidošanas kapacitāti, mātīšu auglību, mirstību un citi ar populācijas dinamiku saistītie parametri atbilstoši darba uzdevumiem. Darbi tiek turpināti atbilstoši darba plānam.
3. Skuju koku potēšanu ietekmējošie faktori un potējuma pieauguma izpēte (vadītāja A. Balode, LLU). Skaidrota dekoratīvo skuju koku veģetatīvā pavairošana ar dažādām potēšanas un stādu audzēšanas metodēm. Ieteikti optimālie potēšanas termiņi siltumnīcās un lauka apstākļos, piemērotākie potcelmi attiecīgajām dekoratīvajām formām. Skaidrota stādu augšanas dinamika un optimālie barības elementi.

Pētījuma zinātniskais pārskats