Pētījumu arhīvs

Vadītājs: Andis Lazdiņš

Sākuma datums: 01.09.2015.

Beigu datums: 31.08.2019.

Eiropas Savienības Life programmas "Klimata pasākumi" identifikācijas Nr. LIFE14 CCM/LV/001103

Pētījuma partneri ir Dabas aizsardzības pārvalde (vadošais partneris; pārstāvis Kaspars Pabērzs), biedrība Baltijas krasti, Latvijas kūdras asociācija un LVMI "Silava" (kontaktpersona Andis Lazdiņš).
Kopējais finansējums ir 1 828 314 EUR, t.sk. programma Life 1 096 990 EUR, Latvijas Vides aizsardzības fonds 554 288 EUR, kā arī partneru ieguldījums.
Īstenošanas vieta – Latvija.

LIFE REstore mājas lapa

Purvi, uzņemot no atmosfēras oglekļa dioksīdu un, veidojot lielu daudzumu organiskā materiāla, ir milzīga oglekļa krātuve. Cilvēka darbības rezultātā degradētie purvi jeb kūdrāji rada nozīmīgas oglekļa dioksīda CO2 emisijas, tādēļ to rekultivācija ir ļoti svarīga. Šobrīd Latvijā nav izstrādāta īstenošanas stratēģija par standarta pieeju un pārvaldības pamatprincipiem degradēto kūdrāju apsaimniekošanā. Informācija par teritorijām un precīzām atrašanās vietām, kā arī šo teritoriju klasifikācija saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi ir nepietiekama. Tā kā 2013. gada globālā klimata nolīgums pēc 2020. gada ietver pienākumu ziņot par emisiju un kūdrāju atjaunošanu un nosusināšanu (mitrāju apsaimniekošanu), ir nepieciešami ātri pieejami, uzticami, visaptveroši, augstas izšķirtspējas un telpiski skaidri dati par degradēto kūdrāju apjomu un statusu, kā arī siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizāciju nacionālā līmenī.

Pētījumā tiks izstrādāta metode, kas ļaus noteikt Latvijas degradēto kūdrāju radīto SEG emisijas daudzumu un lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentus, lai optimizētu bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu, ekonomisko izaugsmi un klimata pārmaiņu mazināšanu ilgtermiņā. Viens no pētījuma uzdevumiem ir izveidot arī degradēto kūdrāju sarakstu un datubāzi, kā arī sniegt atbalstu politikas veidotājiem.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentus atbildīgai degradēto kūdrāju teritoriju apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai Latvijā.

Atslēgvārdi: dabas aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, teritoriju plānošana, teritoriju apsaimniekošana, klimata pārmaiņu mazināšana

Pētījuma galvenie uzdevumi:

Degradēto kūdrāju SEG emisijas mērīšanas metodes aprobēšana, kas balstīta uz lauka pētījumiem un ir saskaņā ar ANO starpvaldību ekspertu grupas klimata pārmaiņu (IPCC) pamatnostādnēm par siltumnīcefekta gāzu uzskaiti.
Veikt Latvijas degradēto kūdrāju inventarizāciju, izstrādāt datubāzi, un nodrošināt sabiedrības piekļuvi datu izmantošanai.
Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentu degradēto kūdrāju teritoriju apsaimniekošanai, kas nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības ekoloģiski atjaunojamo aspektu līdzsvaru, ieguvumus ekonomiskajai izaugsmei un SEG emisiju samazinājumu.
Atbalstīt politikas veidotājus, nodrošinot stratēģisku pamatu degradēto kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas pieeju īstenošanai un integrēšanai Nacionālajā Kūdras ieguves stratēģijā.

Veicamās darbības:

Analizēt normatīvo aktu bāzi un plānošanas jautājumus, lai identificētu problēmas, kas kavē degradēto kūdrāju apsaimniekošanu un veicina vides izmaiņas. Pētīt un analizēt citu valstu pieredzi degradēto kūdrāju pārvaldībā (Baltijas un Ziemeļvalstu, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Īrijas, u.c.).
Aprobēt SEG emisiju uzskaites metodoloģiju saskaņā ar IPCC mitrāju vadlīnijām, lai izstrādātu specifiskus valsts emisijas faktorus un sekmētu uzlabojumus nacionālajā SEG emisiju uzskaitē, un īstenotu ierosināto darbību ietekmes novērtēšanu.
Definēt degradēto kūdrāju klasifikācijas kritērijus un noteikt optimālo apsaimniekošanas pieeju, tādejādi iegūstot datus optimizācijas modelim.
Veikt degradēto kūdrāju teritoriju inventarizāciju un izstrādāt datu bāzi, tādējādi iegūstot datus optimizācijas modelim un SEG uzskaitei.
Izvēlēties demonstrējamās teritorijas, veikt hidroloģisko un biotopu izpēti, kā arī ekosistēmu un to pakalpojumu ekonomisko novērtējumu, tādējādi iegūstot ievades datus optimizācijas modelim. Demonstrēt degradēto kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas pieejas.
Izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta rīku – degradēto kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas optimizācijas modeļa karti, kurā apvienotas vairāku kritēriju metodes un ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) kombinācijas, un veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru (IVN) rīkam/izstrādātajai stratēģiskajai pieejai.
Pārbaudīt un demonstrēt izstrādātos ilgtspējīgas izmantošanas un apsaimniekošanas scenārijus izvēlētajās demonstrējumu teritorijās. Pamatojoties uz secinājumiem, kas iegūti lauka pētījumos pētījuma teritorijās, izstrādāt ieteikumus un mehānismus degradēto kūdrāju teritoriju ilgtspējīgas izmantošanas modeļa piemērošanai un īstenošanai, un inovatīvas pieejas kūdras purvu apsaimniekošanas politikas veidošanā.
Īstenot mērķauditoriju informējošas aktivitātes, lai sekmētu publiskā un privātā sektora sadarbību, iesaistīšanos un līdzdalību.

Plānotie rezultāti:

Apzināta pašreizējā situācija, veikta tās izpēte un tiesiskā regulējuma analīze, un novērtētas izvēlēto demonstrējumu teritorijas (tostarp ūdens līmeņa svārstību novērojumi) un iespējamie apsaimniekošanas risinājumi.
Izstrādāts Laugas purva apsaimniekošanas plāns.
Izveidota ĢIS datu bāze, aptauja un identificētas degradēto kūdrāju platības.
Aprobēta SEG uzskaites metodoloģija par galvenajām SEG avotu kategorijām pārvaldāmajos mitrājos, saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) mitrāju vadlīnijām.
Izstrādāti kūdrāju klasifikācijas kritēriji.
Novērtēts visu degradēto kūdrāju dabas kapitāls.
Izstrādāts zemes ilgtspējīgas izmantošanas un apsaimniekošanas atbalsta modelis optimālai degradēto kūdrāju atkalizmantošanai.
Īstenoti degradētu kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas scenāriji izvēlētajās demonstrējumu teritorijās.
Sagatavots degradēto kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu ietekmes novērtējums.
Ekonomiskie un vides kritēriji ir sakārtoti prioritārā secībā, balstoties uz bijušo kūdras ieguves lauku izpēti degradētajās teritorijās.
Izstrādātas rekomendācijas finanšu un citu valsts un pašvaldību instrumentu piemērošanai ilgtspējīgas degradētu kūdrāju izmantošanas scenārijiem klimata pārmaiņu mazināšanai.
Organizēti informēšanas, izglītošanas un pieredzes apmaiņas pasākumi publiskā un privātā sektora iesaistei (semināri, publikācijas, dokumentālā filma utt.).
Oglekļa tirgus pieeju novērtējums.
Veikto pasākumu rezultātā plānotas oglekļa dioksīda emisiju samazināšana par 2226,54 tonnām gadā.
Plānota oglekļa sekvestrācija (oglekļa dioksīda piesaistīšana) 838,34 tonnas gadā.