ZM Meža attīstības fonda vienošanās Nr. 10.9.1-11/22/2973-e
2021. gada 14. jūlijā Eiropas Komisija publicējusi virkni regulu un plānošanas dokumentu projektu, kas būtiski ietekmēs siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērķus un to izpildes iespējas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM). Viens no svarīgākajiem dokumentiem ir priekšlikumi grozījumiem regulas par ZIZIMM sektora iekļaušanu SEG emisiju un CO2 piesaistes iekļaušanu klimata izmaiņu mazināšanas saistībās. Regulas grozījumu projektā paredzēta pāreja no references līmeņiem uz daļēji fiksētu ZIZIMM sektoram kopīgu emisiju samazināšanas mērķi no 2026. gada. Latvijai sagatavotajā saistību projektā ZIZIMM sektorā paredzēts pieckārtīgs SEG emisiju samazinājums, salīdzinot ar nacionālajām SEG emisiju prognozēm, sasniedzot 644 Gg CO2 ekv. atbilstošas neto piesaistes ZIZIMM sektorā 2030. gadā. Pētījuma ietvaros veikti aprēķini tehnisko korekciju sagatavošanai meža apsaimniekošanas references līmenī (MARL) 2013.–2020. gadam, lai nodrošinātu tā atbilstību SEG emisiju aprēķinos pielietotajai metodikai un nodrošinātu objektīvu saistību pārrēķinu laika Kioto protokola 2. uzskaites periodam. 2022. gada rudenī MARL tehniskā korekcija pamatotas Starpvalstu Klimata pārmaiņu padomes (IPCC) auditoriem, nodrošinot saistību izpildi 2013.–2020. gados, kā arī papildus piesaistes vienības (4,4 milj. tonnas CO2 ekv.), ko var izmantot saistību izpildei citos sektoros. 2013.–2020. gada mērķu (meža apsaimniekošanas references līmeņa) tehnisko korekciju un iespējamo scenāriju aprēķinu sagatavošanai izmantotas Eiropas Komisijas rekomendācijas, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam. Augšanas gaitas modelēšanai izmantots AGM modeli, bet pārrēķinam uz SEG emisijām – EPIM rīks, nodrošinot pilnīgu sasaisti ar SEG inventarizācijas un prognožu sistēmu. Meža apsaimniekošanas references līmeņa izpildes prognozēs izmantota metodiskā pieeju, kas pielietota 2021.–2025. gada meža references līmeņa aprēķiniem. Darbību dati koriģēti atbilstoši normatīvu izmaiņām, kas skar koku zāģēšanu meža zemēs.
Pētījumā salīdzināti dažādi meža apsaimniekošanas pasākumi un to iespējamā ietekme uz 2030. gada un 21. gadsimta 2. puses klimata mērķu īstenošanu ZIZIMM sektorā, tajā skaitā vērtēta saimnieciskās darbības ierobežojumu ietekme. Pētījumā secināts, ka mērķtiecīga meža apsaimniekošana var nodrošināt klimata politikas mērķu sasniegšanu ZIZIMM sektorā, ja netiek samazināta apsaimniekojamo mežu platība un tiek īstenoti papildus pasākumi SEG emisiju samazināšanai un CO2 piesaistes palielināšanai. Obligāts priekšnosacījums klimata mērķu sasniegšanai 2030. gadā un 21. gadsimta 2. pusē ir organisko augšņu LIZ apmežošana. Papildus jānodrošina esošo meliorācijas sistēmu saglabāšana, jāveic hidroloģiskā režīma uzlabošanas pasākumi vēl vismaz 240 tūkst. ha platībā, jāierīko kokaugu stādījumi 64 tūkst. ha platībā, jāveic meža mēslošana un koksnes pelnu izmantošana 10–15 gadus pirms atjaunošanas cirtes 8,5 tūkst. ha platībā un pēc 2050. gada pilnībā jāaizstāj lauksaimniecībā izmantojamie kūdras produkti.