Meža attīstības fonda vienošanās Nr. 300408/S127
Pētījuma mērķis ir izmēģinājuma stādījumu ierīkošana Latvijas un Lietuvas teritorijās kārpainā bērza un hibrīdapses potenciālās produktivitātes demonstrēšanai un salīdzināšanai bijušajās lauksaimniecības augsnēs. Salīdzinošajos stādījumos pielietoti astoņi dažādi reproduktīvā materiāla veidi, tajā skaitā Lietuvā audzēti trīs dažādas izcelsmes kailsakņu sējeņi, kā arī Latvijā audzēti trīs atšķirīgi bērza ietvarstādi un stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. Papildus bērza stādmateriālam, izmēģinājuma stādījumos ietverti arī Latvijā ražoti hibrīdapses ietvarstādi. Sadarbībā ar Lietuvas Mežzinātnes institūtu, pētījuma ietvaros sekmīgi ierīkoti pieci izmēģinājuma stādījumi – divi Latvijā un trīs Lietuvā.
Visos stādījumos labākos augšanas rādītājus (koku augstums un saglabāšanās pirmajā sezonā) demonstrējuši bērza stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. Pirmās sezonas rezultāti norāda, ka, vidēji auglīgās platībās pielietojot stādījumu ierīkošanā bērza stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu, agrotehniskā stādījumu kopšana var netikt veikta.
Neskatoties uz nelielajiem izmēriem, ļoti labu augšanu stādījumos ir demonstrējuši HIKO V-120 SS ½-gadīgie bērza konteinerstādi. Stipri aizzeļošās auglīgās platībās gan jārēķinās, ka koku saglabāšanās, pielietojot minēto stādmateriālu, būs zemāka. Hibrīdapse pirmajā sezonā pēc iestādīšanas demonstrējusi labus augstuma pieaugumus un augstu saglabāšanos, tomēr, labāku augšanas rādītāju sasniegšanai, būtu ieteicams pielietot lielāka izmēra stādus (eksperimentā izmantoto hibrīdapses stādu vidējais garums bija 27,4 cm).
Stādījumu ierīkošanā izmantotie bērza konteinerstādi Rootrainers Sherwood un Lannen Plantek 35F demonstrējuši ļoti labu augšanu un saglabāšanos visos stādījumos. Lietuvas kailsakņu sējeņu augšanas rādītāji kopumā ir bijuši sliktāki, salīdzinājumā ar Latvijas bērza stādmateriālu. No trīs Lietuvas materiāla variantiem vislabākos rādītājus demonstrējuši kategorijas "uzlabots" materiāls (plantācijas klonu materiāls).