Atbalstītā pētījuma gaidāmo rezultātu aptuvenais publicēšanas laiks 16.12.2020.
Atbalstītā pētījuma gaidāmo rezultātu publicēšanas vieta internetā LVMI "Silava" mājas lapa.
Pētījuma partneri ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs un LVMI "Silava".
Uzņēmumiem un institūcijām, kuras darbojas lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai apakšnozarēs, pētījuma rezultāti ir pieejami bez maksas.
Pētījuma mērķis ir pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmu, kā arī pilnveidot un izstrādāt jaunus metodiskos risinājumus SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķiniem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā.
Plānotās aktivitātes
- Pētnieciskie uzdevumi saskaņā ar MK noteikumu Nr. 209 "Grozījumu Ministru kabineta 3.02.2015. noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā"" 6. pielikumu.
- Raksturot minimālas augsnes apstrādes ietekmi uz SEG emisijām:
2.1. noteikt CO2, CH4 un N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām zemēm atkarībā no augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas (3 laukaugu sugas, 2 augsnes apstrādes paņēmieni);
2.2. raksturot augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, tostarp novērtēt augsnes mitruma, ķīmiskā sastāva, gaisa temperatūras, nokrišņu un mēslojuma izkliedēšanas ietekmi uz SEG emisijām;
2.3. sagatavot noslēguma ziņojumu par pētījuma rezultātiem. - Iegūt galveno lauksaimniecības kultūru biomasas datus un izstrādāt biomasas pārrēķinu vienādojumus:
3.1. oglekļa ieneses (ar virszemes un pazemes biomasu) raksturošana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām integrētajās un bioloģiskajās saimniecībās (tostarp ilggadīgiem zālājiem, ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas rapsim, auzām un kukurūzai, kā arī papuvei integrētajās saimniecībās un auzām, vasaras kviešiem, griķiem, ziemas kviešiem, vasaras miežiem, auzām ar stiebrzāļu pasēju un sarkano āboliņu bioloģiskajās saimniecībās);
3.2. izmēģinājumu platības "aramzemē sēts stiebrzāļu un lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījums" ierīkošana integrētajā saimniecībā, biomasas paraugu ievākšana un analīzes;
3.3. katrai laukaugu kultūrai, izņemot papuvi, paredzēti 2 mēslošanas režīmi, 2 šķirnes (vai sēklu maisījumi) un 2 atkārtojumi;
3.4. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem un zinātnisku publikāciju (indikatīvais nosaukums – Latvijas laukaugu biomasas vienādojumi oglekļa ieneses modelēšanai) Scopus vai Web of Science indeksētā zinātniskā izdevumā. - Attālās izpētes tehnoloģiju izmantošana aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošanai:
4.1. metodes aprobēšana Depth-to-water karšu izstrādāšanai meliorētajām augsnēm SEG hidroloģiskā režīma un SEG emisiju modelēšanai organiskajās augsnēs;
4.2. lauku ražības gradienta (rādītājs, kas raksturo iespējamo ražu ar veģetācijas indeksu katrā laukā, ņemot vērā vidējo ražu attiecīgajā gadā) izstrādāšana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām, izmantojot Copernicus datu kopas (Sentinel 1 un 2) oglekļa ieneses un oglekļa uzkrājuma izmaiņu modelēšanai atsevišķa lauka vai MRM parauglaukuma līmenī (sadarbībā ar lauksaimniecības pētniecības centriem);
4.3. pārmitro ieplaku identificēšanas metožu pilnveidošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs hidroloģiskā režīma raksturošanai;
4.4. pētījuma rezultātu publicēšana vismaz vienā Scopus vai Web of Science indeksētā izdevumā.