Pētījumu arhīvs

Vadītājs: Ieva Līcīte

Sākuma datums: 01.02.2021.

Beigu datums: 31.01.2024.

Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" vienošanās Nr. LV-CLIMATE-0002

Līdzfinansējuma saņēmējs ir LR Zemkopības ministrija. LVMI "Silava" ir viens no partneriem (vienošanās Nr. 2021/6e-JP/SAD; ZM Nr. 2021/20).
Pētījuma partneri ir Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts, Latvijas Universitāte, LVMI "Silava" (koordinatore Ieva Līcīte) un Valsts augu aizsardzības dienests.
Kopējais finansējums ir 1,83 milj. EUR, t.sk. Norvēģijas grantu finansējums 1,56 milj. EUR un nacionālais līdzfinansējums 0,27 milj. EUR. Partnera kopējās attiecināmās izmaksas ir 150 002,50 EUR (Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15%, Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums 85%).

Pētījuma mērķis ir sniegt ieguldījumu ilgtspējīgu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanas risinājumu ieviešanā un nacionālo augsnes datu uzlabošanā klimata pārmaiņu politikas izstrādei un īstenošanai lauksaimniecībā.

Sadarbības partneris LVMI "Silava" iesaistīts 2. aktivitātes "Nacionālās augsnes oglekļa monitoringa sistēmas izveide" 2.1. apakšaktivitātes "Augsnes oglekļa monitoringa tīkla izveide lauksaimniecībā izmantojamā zemē (LIZ)", 2.2. apakšaktivitātes "LIZ Augsnes oglekļa monitoringa datu bāzes izveide, kas ir integrētā Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā (KUVIS)" un 3. aktivitātes "SEG emisiju faktoru izstrāde un priekšlikumu sagatavošana iegūto emisiju faktoru iekļaušanai nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumā" īstenošanā.

Galvenās darbības pētījuma 2.1. un 3. aktivitātē:

atbilstoši pētījumā izstrādātiem kritērijiem atlasīt un ierīkot 200 augsnes oglekļa monitoringa punktus. Izstrādāt augsnes paraugu ievākšanas un analīžu metodiku;
atbilstoši Latvijas un PAK (WRB 2014) klasifikācijām noteikt augsnes apakštipu vai grupa 200 pastāvīgā augšņu monitoringa parauglaukumos;
noteikt augsnes oglekļa uzkrājums un to nenoteiktību lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;
uz 3 izmēģinājumu teritorijās ievākto mērījumu datu pamata (siltumnīcefekta gāzes, CO2 piesaiste augu biomasā, papildus dati SEG emisijas ietekmējošo faktoru raksturošanai) izstrādāt gradētus (ar sagatavotiem korekcijas koeficientiem atkarībā no kūdras slāņa biezuma) SEG emisiju faktorus zemā purva kūdras augsnēm, ko apsaimnieko kā ilggadīgos zālājus vai ganības, un sagatavot priekšlikumus iegūto emisiju faktoru iekļaušanai nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumā.

Aktualitātes