Horizon 2020 programmas Fair, healthy and environmentally-friendly food systems from primary production to consumption HORIZON-CL6-2024-FARM2FORK-01-1 granta ID 101181958
Co-creating coexistence: Advancing policies, practices, and stakeholder engagement for integrating wildlife and livestock into sustainable multi-functional landscapes in Europe (CoCo)
Pētījuma partneri ir University of Inland Norway (INN, Norvēģija, vadošais partneris), Stiftelsen Norsk Institutt for Naturforskning (NINA, Norvēģija), Adelphi Research Gemeinnutzige Gmbh (Adelphi, Vācija), Leibniz-zentrum fuer Agrarlandschaftsforschung e.v. (Zalf, Vācija), Istituto di Ecologia Applicata (IEA, Itālija), Universita Degli Studi di Torino (UNITO, Itālija), Univerza v Ljubljani (UL, Slovēnia), Kallisto Perivallontiki Organosi Gia Tin Agria Zoi Kai Fysi (Callisto, Grieķija), Institutul De Cercetare-Dezvoltare Pentru Cinegetica Si Resurse Montane Miercurea Ciuc (ICDCRM, Rumānija), Centro De Investigacion Y Tecnologia Agroalimentaria De Aragon (CITA, Spānija), Institut National De Recherche Pour L’agriculture l’Alimentation et L Environnement (INRAE, Francija), Umea Universitet (UMU, Zviedrija), Latvian State Forest Research Institute "Silava", Instytut Ochrony Przyrody Polskiej Akademii Nauk (IOP PAN, Polija), European Landowners Organization (ELO, Beļģija), Federazione Europea di Zootecnica (EAAP, Itālija), HS Hushallningssallskapens Service Aktiebolag (HS, Zviedrija), Hir Skane Ab (Hir Skane, Zviedrija), Hushallningssallskapet Skaraborg (HS Skaraborg, Zviedrija), Hushallningssallskapet i Jamtlands (HS Jamtland, Zviedrija).
Kopējais finansējums ir 4 876 764,11 EUR.
Pētījuma aktualitāte
Cilvēki zemi nekad nav apdzīvojuši un visticamāk nekad neapdzīvos ne viendabīgā, ne arī nepārtraukti migrējošā masā. Tiekšanās pēc labklājības, veidojot stabilitāti, paredzamību un neatkarību, ir raksturīga attīstītai cilvēku sabiedrībai. Tajā pašā laikā teritoriāli vai funkcionāli nosacīti nošķirtajiem iedzīvotāju grupējumiem pastāvējusi nepieciešamība pēc sadarbības un vienprātības. Dažādie sabiedriskie procesi, kas ietver gan saimniecisko darbību, gan kultūru, izpaužas un saglabājas vietējās tradīcijās un ainavās, vienlaikus cilvēku darbības daudzveidība sastopas ar daudzkārt senāko dabas daudzveidību.
Viens no mūsdienu procesiem, kas dažkārt noved pie sabiedrības šķelšanās, ir lielo savvaļas zīdītāju, jo īpaši plēsēju, atgriešanās cilvēku ilgstoši apsaimniekotās teritorijās. Sugu aizsardzības pasākumi pēdējās desmitgadēs atjaunojuši lielo plēsēju populācijas arī vietās, kur cilvēku sabiedrība ir aizmirsusi kā rēķināties ar to klātbūtni, taču bez vietējo iedzīvotāju atbalsta sasniegto aizsardzības stāvokli nevar uzskatīt par labvēlīgu un ilgtspējīgu. Konflikts, kas saistīts ar vilku atgriešanos, nonācis pat līdz Eiropas vadošajām institūcijām – Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, Eiropas Padomei un Eiropas Tiesai. Daudzās valstīs notiek politiskas, juridiskas un ekonomiskas debates par veidu ceļu, kā saglabāt un attīstīt tautsaimniecībai nozīmīgus zemes lietošanas veidus, vienlaikus nodrošinot vilku un arī citu lielo plēsēju populācijas apsaimniekošanu un pietiekošu aizsardzību.
Pētījuma mērķis ir apkopot un papildināt zināšanas par tradicionālās lopkopības prakses un savvaļas sugu mijiedarbību, lai radītu jaunus risinājums un praktiskus ieteikumus apdzīvotas un saimniecisko norišu ziņā aktīvas un ilgtspējīgas lauku vides uzturēšanai.
Galvenās aktivitātes, uzdevumi un gaita
- Sekmīga darbu koordinācija, kas ietver sadarbības shēmas starp pētījuma partneriem, datu apriti un drošību, dzimumu līdztiesības un ētikas principu ievērošanu un citas vispārējas prasības.
- Esošo zināšanu apkopošana par lauksaimniecības un savvaļas dabas aizsardzības politiku un praksi.
- Lauksaimniecības dzīvnieku drošība par kuru jāpārliecinās, veicot kopumā vismaz 1000 (t.sk. vismaz 50 Latvijā) intervijas un saimniecību apmeklējumus. Šīs aktivitātes rezultāti kalpos par pamatu arī projekta pārējām sadaļām.
- Apzinātas iesaistīto interešu pārstāvju perspektīvas ar mērķi radīt ieteikumus efektīvai situāciju pārvaldībai interešu saskares jomās.
- Piedāvāti mūsdienīgi tehniski un loģistiski risinājumi konfliktu monitoringam un zaudējumu mazināšanai.
- Noskaidroti sociāli ekonomiskie aspekti – ieguvumi un zaudējumi lopkopības, citu lauksaimniecības nozaru un vides aizsardzības interešu saskares procesā.
- Ceļa karte – plāns un konstruktīvi risinājumi sadarbībai un ieteikumu ieviešanai.
- Komunikācija pētījuma rezultātu izplatīšanai un pieņemšanai mērķauditorijās.
Sagaidāmie rezultāti
Iegūtās zināšanas ļaus apzināt vērtību skalu, kas vieno interešu grupas ar sākotnēji atšķirīgiem mērķiem. Zemes izmantošana lopkopībā kļūs vairāk integrēta ekoloģiski, ekonomiski un sociāli vienotā un funkcionāli ilgtspējīgā lauku ainavā. Tas uzlabos ekonomiskās investīcijas, politiskos lēmumus un samazinās konfliktu iespējamību attiecīgajās nozarēs.
