Drukā

Koksnes šķiedras kā daļējs kūdras aizstājējs meža stādu audzēšanas substrātos

ViegliLasīt Koksnes šķiedru integrēšana meža stādu substrātos

Koksnes šķiedras un citi koksnes materiāli ir perspektīva alternatīva kūdras daļējai aizstāšanai meža stādu audzēšanas substrātos. To piemērotība ir atkarīga no materiāla īpašībām, koku sugas un audzēšanas apstākļiem. Lai nodrošinātu kvalitatīvu stādu augšanu un ekonomiski izdevīgu ražošanu, nepieciešams optimizēt substrāta sastāvu, laistīšanu un mēslošanu, kā arī turpināt pētījumus par stādu ieaugšanos pēc izstādīšanas un koksnes šķiedru izmantošanas efektivitāti komerciālos apstākļos. Infografika lejupielādei

 

Kūdras ieguves teritoriju pēcizmantošana Latvijā

ViegliLasīt Kūdras ieguves teritoriju pēcizmantošana Latvijā

Pētījumā izvērtēts kūdras ieguves vietu rekultivācijas stāvoklis Latvijā un turpmākās teritoriju izmantošanas prasības atšķirīgu politikas scenāriju gadījumā. Rezultāti liecina, ka pilnīgai degradēto kūdrāju rekultivācijai ik gadu būtu nepieciešams atjaunot 1500–2000 ha. Pētījumā uzsvērta pakāpeniskas rekultivācijas stratēģijas nozīme, līdzsvarojot klimata mērķus, ekoloģiskās vajadzības un sociālekonomiskos ierobežojumus. Infografika lejupielādei

 

Siltumnīcefekta gāzu emisijas Abavas palienes aluviālajās augsnēs: aramzemes vs. zālāji

ViegliLasīt SEG emisijas Abavas palienes alvuviālajās augsnēs

Pētījumā analizētas siltumnīcefekta gāzu plūsmas aluviālajās augsnēs Abavas upes palienē, salīdzinot zālāju un aramzemju teritorijas. Iegūtie dati sniedz ieskatu dažādu palieņu zemes izmantošanas veidu ietekmē uz SEG emisijām un palīdz izvērtēt zālāju nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā. Infografika lejupielādei

 

Dislāpekļa oksīda (N₂O) emisijas: meliorācijas un koku sugas ietekme mežos ar organiskām augsnēm

ViegliLasīt Dislāpekļa oksīda emisijas meliorācijas un koku sugas ietekme mežos ar organiskām augsnēm

Pētījumā analizētas metāna (CH₄) un slāpekļa oksīda (N₂O) plūsmas nosusinātos un nenosusinātos kūdrāju mežos Baltijas valstīs. Rezultāti palīdz izprast nosusināšanas ietekmi uz SEG emisijām un pamato nepieciešamību izmantot Baltijas reģionam specifiskus emisiju faktorus, lai pilnveidotu Baltijas valstu SEG emisiju uzskaiti. Infografika lejupielādei