25. jūlijā TV3 Ziņu sižetā Spānijas kailgliemezis krustojas ar mūsu vietējiem gliemežiem un veido vēl agresīvāku hibrīdu LVMI "Silava" pētniece Digna Pilāte skaidroja satraucošās tendences, kas pēdējos gados novērotas Latvijas dienvidrietumu daļā.
Dievidkurzemē jau konstatētas vietas, kur Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) sastopams kopā ar vietējo melno kailgliemezi. Ir dokumentēti gadījumi, kuros novērota abu sugu savstarpēja pārošanās uzvedība – tas norāda, ka hibridizācijas process ir sācies un šobrīd vairs nav iespējams to apturēt.
Ja iepriekš Spānijas kailgliemezis tika uzskatīts par invazīvu sugu no Pireneju pussalas, tad jaunākie ģenētiskie pētījumi liecina, ka tā jau sākotnēji bijusi hibrīda forma, kuras precīzu izcelsmi vairs nav iespējams noteikt.
Digna Pilāte: "Tur jau ir tāds kokteilis, ka vairs īsti nevar pateikt, kas bija sākums. Tāpēc arī ir viedoklis, ka nepārtrauktā hibridizācija varētu būt iemesls tam, ka šim hibrīdam ir paaugstināta vairošanās spēja. Viņš ir fleksibls, var ātri pielāgoties dažādiem vides apstākļiem un sākt ļoti strauji vairoties jaunā vidē, bez būtiskiem ierobežojumiem".
Turklāt šis hibrīds apdraud ne tikai vietējās bezmugurkaulnieku sugas un augu valsts daudzveidību, bet var ietekmēt arī citus ekosistēmas elementus. Poļu ornitologi novērojuši gadījumus, kad Spānijas kailgliemeži uzbrūk zemē ligzdojošu putnu mazuļiem, izraisot nopietnus ievainojumus vai pat bojāeju.
Agrīnas rīcības trūkums var būt neatgriezenisks.
Jau 2018. gadā pētnieku grupa izstrādāja rīcības plānu, kurā tika definēti konkrēti soļi šīs sugas izplatības ierobežošanai Latvijā. Tomēr Spānijas kailgliemezis netika iekļauts invazīvo sugu sarakstā, tādējādi likumiski noteikti ierobežojumi netika ieviesti.
Kā uzsver LVMI "Silava" pētniece Digna Pilāte, šobrīd procesu apturēt vairs nav iespējams, un, ja izplatība turpināsies, vietējais melnais kailgliemezis var pilnībā izzust.