
Latvijā sastopamas trīs īpaši aizsargājamas susuru sugas – lielais susuris (Glis glis), meža susuris (Dryomys nitedula) un mazais susuris (Muscardinus avellanarius). Lai gan šīs sugas Eirāzijā un Eiropā kopumā ir salīdzinoši plaši izplatītas, atsevišķos reģionos to izplatība samazinās.
Meža susuris ir viena no vismazāk pētītajām susuru sugām Eiropā, savukārt Latvijā viena no visvairāk izpētītajām. Latvijā tā sastopama ļoti ierobežotā teritorijā – valsts dienvidaustrumu daļā, dabas parkā "Silene" un tam piegulošajās teritorijās. Iespējams, ka Latvijā zināma viena no vistālāk ziemeļos esoša meža susura populācija. Savukārt mazā susura populācija Latvijā atrodas sava izplatības areāla ziemeļu robežas perifērijā un šīs sugas susuri sastopami galvenokārt Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā. Lai gan Eiropā suga ir salīdzinoši labi izpētīta, Latvijā līdz šim bija pieejama tikai fragmentāra informācija par tās izplatību.
Arī lielais susuris Latvijā sasniedz izplatības ziemeļu robežu. Daugavas un Gaujas senlejās ir zināmas trīs apakšpopulācijas. Eiropā suga ir labi izpētīta, Latvijā fragmentāri.
Mazais susuris un meža susuris ir ierakstīti Eiropas Savienības Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā. Visas trīs sugas iekļautas Starptautiskās Sarkanās grāmatas zema riska kategorijā, bet Latvijas Sarkanās grāmatas jaunākajā izdevumā meža susuris iekļauts kritiski apdraudēto sugu kategorijā, bet lielais susuris stipri apdraudētas sugas kategorijā. Mazais susuris iekļauts neapdraudēto sugu kategorijā.
Latvijā ir bijis sastopams arī dārza susuris (Eliomys quercinus). Šobrīd suga ir uzskatāma par reģionāli izzudušu. Vēsturiski suga bija izplatīta lielākajā daļā Eiropas, tajā skaitā arī Latvijā bija salīdzinoši bieži sastopama. Sugas areāls sāka strauji sarukt pagājušā gadsimta otrajā pusē un joprojām sarūk.
Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību paredz veikt mazā susura un meža susura monitoringu. Lai iegūtu padziļinātu informāciju par šo sugu stāvokli un to dzīvotnēm, LVMI "Silava" īsteno abu susuru sugu speciālo monitoringu: Meža susura un mazā susura monitorings (speciālais monitorings) 2025–2027. Tā mērķis ir izvērtēt populāciju stāvokli Latvijā, izprast ekoloģiskos procesus un nepieciešamības gadījumā izstrādāt ieteikumus sugu aizsardzībai. Monitoringa dati ir būtiski arī Latvijas ziņojumu sagatavošanai Eiropas Komisijai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas prasībām.
Jaunākajā LVMI "Silava" raidieraksta epizodē susuru monitoringa vadītāja, pētniece Digna Pilāte stāsta:
- par susuru sugām Latvijā un dzīvotnēm,
- speciālā monitoringa metodēm,
- iespējām pamanīt šo dzīvnieku klātbūtni savā apkārtnē,
- kādi ir galvenie faktori, kas ietekmē susuru populāciju samazināšanos.
Klausies, uzzini un izproti Latvijas mežu mazāk pamanāmo iemītnieku dzīvi!
Hubhopper
Spotify
YouTube