Kopš šī gada aprīļa LVMI "Silava" uzsācis pētījumu Augsnes enzimātiskās aktivitātes novērtēšana un uzlabošana ekonomiski dzīvotspējīgai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai vai to integrācijai, kurā augsnes veselība un auglība tiek vērtēta, izmantojot enzimātisko aktivitāti kā agrīnu bioloģisko indikatoru. Pētījuma ietvaros tiek izstrādāta un praksē pārbaudīta jauna metodika, lai novērtētu, kā dažādi augsnes uzlabošanas paņēmieni – komposts, mulča, starpkultūras u.c. – ietekmē augsnes bioloģisko aktivitāti un auglību.
Laika periodā no aprīļa līdz jūlija beigām Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" izveidojis vairākus pētījuma laukus, lai novērtētu, kā dažādu lapu koku šķeldas mulča ietekmē augsnes enzimātisko aktivitāti – vienu no augsnes bioloģiskās kvalitātes indikatoriem.
Pētījumā izmantota svaiga baltalkšņa, apses un vītola šķelda, kas pielietota saldo ķiršu stādījumos. Vienā laukā šķelda izmantota ap šajā pavasarī stādītiem ķiršiem, savukārt otrā – aptuveni 15 gadus vecā agromežsaimniecības stādījumā – mulčēšana veikta joslās.
Lai novērtētu mulčas ietekmi, pirms tās izmantošanas tika ievākti augsnes paraugi fizikāli ķīmisko īpašību un enzimātiskās aktivitātes noteikšanai. Pēc mulčēšanas paraugi tiek ievākti reizi mēnesī, ļaujot sekot līdzi augsnes enzimātiskās aktivitātes izmaiņām.
Iegūtie dati palīdzēs izvērtēt šķeldas mulčas izmantošanas potenciālu augsnes bioloģiskās kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā.
Augsnes paraugu iegūšana
Apšu un vītolu šķeldas iegūšana
Saldo ķiršu mulčēšana pēc iestādīšanas
Piecpadsmitgadīgu saldo ķiršu mulčēšana