7. novembrī LVMI "Silava" un LBTU Zemkopības institūta kopīgi izveidotajā izmēģinājumu vietā Aizkraukles novada "Pardenču laukā" notika projekta Nākotnes modeļi pārtikas un mežsaimniecības sektora vērtību ķēžu adaptācijai Eiropas zaļajam kursam un aprites ekonomikai (3F GREEN MODEL) iesaistīto pušu sanāksme un tīklošanās pasākums.
"Pardenču lauks" kalpo kā reāla ilgtermiņa "laboratorija uz lauka", kurā iespējams novērot, kā dažādu sugu koki aug lauksaimniecības zemē un kā mēslojums, kas iegūts no lauksaimniecības un mežsaimniecības blakusproduktiem (piemēram, koksnes pelni, notekūdeņu dūņas un digestāts), ietekmē augsnes auglību, zemsedzes augu daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus.
Apvienojot lauksaimniecības un mežsaimniecības pieredzi, zinātnieki meklē ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas risinājumus, kas ļauj līdzsvarot bioloģiskos, ekonomiskos un klimata aspektus.
Pasākuma laikā LVMI "Silava" un Zemkopības institūta zinātnieki iepazīstināja ar aktuālajiem pētījumiem un praktisko pieredzi, kas palīdz īstenot Eiropas zaļās vienošanās un aprites ekonomikas mērķus. Dalībniekiem bija iespēja klātienē iepazīties ar modernām pētniecības metodēm un iekārtām, kas tiek izmantotas ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas pētījumos.
Ekspedīcijas laikā LVMI "Silava" zinātnieki dalībniekus iepazīstināja ar:
- Kristaps Makovskis: Siltumnīcefekta gāzu plūsmu mērījumi un augsnes oglekļa uzkrāšanās dažādos zemes izmantošanas veidos "Gāzu mērīšana – kā mēs ķeram oglekli" (pētījums Bioloģiskās daudzveidības un oglekļa aprites novērtēšanas rīku izstrāde ātri augošo koku sugu (Populus spp., Salix spp., Alnus incana) ilggadīgos stādījumos dažādos zemes izmantošanas un klimata scenārijos);
- Austra Zuševica: Augsnes ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana un to bioloģiskās un ekonomiskās vērtības noteikšana "Augsnes vērtības mērīšana – bioloģiska un monetāra, drusku raksim" (pētījums BIOservicES – Augsnes biodaudzveidības, ekosistēmu funkciju un pakalpojumu saistība dažādos zemes izmantošanas veidos: no virzītājspēku, slodžu un klimata pārmaiņu noturības identifikācijas līdz ekonomiskajam vērtējumam);
- Dagnija Lazdiņa: Ātraudzīgo (alkšņu, papeļu, apšu, kārklu) un ilgdzīvojošo (liepu, kļavu) koku audzēšanas modeļi un to izmantošana dažādiem mērķiem: "Kopīgais un atšķirīgais – 'Plantāciju mežs' vai 'Ilggadīgais kokaugu stādījums' kā 'koku ferma'" (pētījums InBestSoil – Ietvars augsnes veselības aspekta iekļaušanai politikas veidošanas procesos: augsnes ekosistēmas pakalpojumu ekonomiskais novērtējums un iniciatīvas ieguldījumiem augsnes veselībā);
- Mudrīte Daugaviete: Audzēšanas virzienu izvēle un iespējas apvienot augļkopības un koksnes ražošanas mērķus: "Saldo ķiršu klonu stādījums = ogas un koksne jeb ogas vai koksne?"(pētījums ForestBand – Klimata gudri risinājumi bioloģiskās daudzveidības paaugstināšanai, palielinot lapu koku klātbūtni ainavā).
Pasākuma laikā dalībnieki aktīvi diskutēja ar zinātniekiem, uzdeva jautājumus un dalījās pieredzē, meklējot kopīgus risinājumus, kā veidot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu zemes apsaimniekošanas modeli, kas atbilst Eiropas zaļās vienošanās un aprites ekonomikas principiem.
