02.12.2025.
Drukā

Vakar, 1. decembrī portālā Kasjauns.lv publicēts žurnālistes Maijas Pohodņevas raksts Vien retais zina, ka meži sargā mūsu ūdens rezerves – un tieši no cilvēka atkarīgs trauslais balanss šajā sistēmā, kurā LVMI "Silava" vadošā pētniece Zane Lībiete stāsta par Institūta pētījumu rezultātiem par mežsaimniecības ietekmi uz ūdeni: to kvalitāti, barības vielu apriti un ekosistēmu procesiem.

LVMI "Silava" pētījumi liecina, ka, lai gan no meža slāpekļa un fosfora iznese parasti ir neliela, tā var palielināties pēc intensīvām mežsaimniecības darbībām, īpaši vienlaidu atjaunošanas cirtēm un augsnes sagatavošanas. Par būtiskāko risku ūdens kvalitātei zinātnieki uzskata sīko augsnes daļiņu nonākšanu ūdenstecēs, kas izraisa duļķainību, nogulumus un negatīvi ietekmē gan ūdensaugus, gan ūdens dzīvnieku populācijas. Vienlaikus mežs var darboties arī kā dabisks filtrs, mazinot no citām zemes izmantošanas teritorijām, īpaši lauksaimniecības zemēm, ienākošo piesārņojumu. Lai izdarītu zinātniski pamatotus secinājumus, nepieciešami ilgtermiņa novērojumi, kuri "Silavā" tiek veikti jau kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem – tā ir viena no garākajām šāda veida datu rindām Eiropā.

Kā uzsver Zane Lībiete, atbildīga meža apsaimniekošana ir būtiska Latvijas ūdens resursu aizsardzībai. Rūpīga darbu plānošana laikā un telpā, augsnes un ūdeņu saudzēšana, pagaidu tiltu izmantošana, kā arī vitālu un noturīgu piekrastes joslu veidošana palīdzēs saglabāt kvalitatīvus ūdens resursus nākamajām paaudzēm.

Plašāk par LVMI "Silava" pētījumiem par mežsaimniecības ietekmi uz ūdeni: