Portālā Medibam.lv publicēts raksts Vai mežizstrāde kaitē meža dzīvniekiem?, kurā organizācija "Mežadraugs" skaidrojumu par šo jautājumu lūgusi Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošajam pētniekam Jānim Ozoliņam.
Zinātnieks norāda, ka savvaļas dzīvnieki parasti spēj pielāgoties mežizstrādes procesam. "Kopumā dzīvnieki prot aiziet prom no tās mežizstrādes vietas, bet līdzko izstrāde ir beigusies, tie atgriežas. Faktiski barošanās vajadzības mežizstrāde pat uzlabo", skaidro Jānis Ozoliņš. Jaunie koki, mežizstrādes atliekas un zari ziemā kļūst par nozīmīgu barības avotu daudzām sugām.
Zinātnieks arī uzsver, ka dzīvnieku parādīšanās cilvēku mājvietu tuvumā bieži vien saistīta ar populāciju pieaugumu mežos. Jaunie dzīvnieki dažkārt pamet ierastās teritorijas nevis tādēļ, ka mežs kļuvis nepiemērots, bet gan spēcīgas konkurences dēļ starp vienas sugas indivīdiem.
Svarīgi atcerēties, ka mežs nav statiska vide – tas nepārtraukti mainās arī dabisko procesu ietekmē. Vētras, ugunsgrēki, kaitēkļu bojājumi un koku novecošana rada atvērumus mežaudzē arī bez cilvēka iesaistes. Šādā ziņā mežizstrāde daudzos gadījumos līdzinās dabiskajiem traucējumiem, pēc kuriem veidojas jaunaudzes un bagātīga zemsedze, kas var būt pievilcīga dažādām dzīvnieku sugām.