Eiropā senie meži aizņem ap 8 miljoniem hektāru jeb 4 % no kontinenta platības. Seno mežu atrašanās vieta un attīstība saistītas ar cilvēka dzīvi un saimniecisko darbību noteiktu dabas apstākļu kontekstā, piemēram, ar meža produktu izmantošanu un meža platību pārveidi citos zemes lietojuma veidos. Latvijā, līdzīgi kā tas noticis arī citviet Eiropas zemienēs, seno mežu platības ir samazinājušās līdz relatīvi nelielai ainavas daļai, jo liela daļa apkārtējās zemes tiek izmantota intensīvai lauksaimniecībai. Senajiem mežiem Latvijas ainavā izveidojies īpatnējs musturs, jo tie kopš industriālā laikmeta sākuma 19. gadsimta otrajā pusē izdzīvojuši caur straujām un mainīgām zemes izmantošanas tendencēm un intensīvu mežsaimniecību, kas ir veicinājusi Latvijas reģionu ainavisko, ekoloģisko un kultūrvēsturisko atšķirību.
2024. gadā LVMI "Silava" tika īstenots pētījums Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību. Šajā raidieraksta sērijā LVMI "Silava" zinātnieki Mārtiņš Lūkins un Juris Zariņš stāsta:
- cik plašs un kādi avoti tika analizēti pētījuma ietvaros,
- par kartogrāfiskajiem materiāliem, vai tie kalpo tikai kā vēstures liecības,
- par sadarbību vēsturisko liecību un materiālu izmantošanā,
- kad Latvijā parādījās pirmā meža apsaimniekošanas likumdošana,
- par to, kas padara Latviju īpašu seno mežu izpētes jomā.