Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vides inženiere Santa Ieviņa LZP atbalstītā pētījuma Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi ietvaros sagatavojusi populārzinātnisku rakstu par neparastu, bet zinātniski nozīmīgu procesu – bišu "ķemmēšanu". Rakstā skaidrots, kā laboratorijā tiek noteiktas bišu sugas un kāpēc tas ir būtiski dabas daudzveidības izpētei.
Lai gan bišu ķemmēšana izklausās pēc amizantas "bišu frizētavas", tā ir svarīga paraugu sagatavošanas daļa. Pēc ievākšanas dabā bites bieži tiek uzglabātas spirtā, tāpēc laboratorijā tās vispirms izžāvē – nereti ar fēnu – un pēc tam uzmanīgi izķemmē ar smalku otiņu vai zobu birstīti. Tas ļauj saskatīt sugas noteikšanai svarīgās pazīmes, piemēram, matiņu krāsojumu un izvietojumu, spārnu dzīslojumu vai antenu uzbūvi.
Apputeksnētājiem, īpaši bitēm, ir būtiska nozīme gan pārtikas ražošanā, gan dabas daudzveidības uzturēšanā. Pētījumi par bišu sugu sastāvu palīdz identificēt problēmas un plānot risinājumus – piemēram, saglabāt ziedaugiem bagātas joslas lauksaimniecības zemju malās, veidot nektāraugiem bagātas zaļās zonas pilsētās un ieviest citus apputeksnētājiem labvēlīgus apsaimniekošanas pasākumus.
LVMI "Silava" zinātnieku sagatavotais raksts atklāj, ka aiz nozīmīgiem pētījumiem nereti slēpjas arī pacietīgs laboratorijas darbs – tostarp arī bišu "frizēšana".
Santas Ieviņas raksts Izglābt cilvēci, ķemmējot bites