Pētījumu atbalsta Latvijas Republikas Vides un reģionālās attīstības ministrija
Pētījuma uzdevumi ir:
- izstrādāt instrukciju, kas ietver definīcijas par Kioto protokola 3.3. un 3.4. pantos minētiem pasākumiem (meža apsaimniekošana, apmežošana, mežizstrāde, kas nav saistīta ar meža zemes izmantošanas veidu maiņu, un meža zemes izmantošanas veidu maiņu (atmežošanu) uz citiem zemes izmantošanas veidiem) un citiem zemes izmantošanas veidiem (mitrzemes, aramzemes, pļavas un ganības, infrastruktūras objekti un citas zemes) atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2003. gadā Labas prakses vadlīnijas nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežsaimniecības sektorā prasībām;
- sagatavot zemes izmantošanas bilanci 2008. gadam atbilstoši Meža statistiskās inventarizācijas (MSI) datiem, tajā skaitā sagatavot pamatojumu MSI un 2003. gada Labas prakses vadlīnijās nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežsaimniecības sektorā lietoto zemes izmantošanas kategoriju harmonizēšanai;
- identificēt Kioto protokola 3.3. un 3.4. pantiem atbilstošajām aktivitātēm piederīgās platības MSI parauglaukumu datu bāzē, t.sk. teritorijas, kurās zemes izmantošanas veids laika posmā no 1990. līdz 2008. gadam mainīts no meža zemes uz citām zemes izmantošanas kategorijām (atmežotās zemes). Zemes izmantošanas klasificēšanai izmantot multispektrālos LANDSAT satelītuzņēmumus;
- veikt zemes izmantošanas bilances siltumnīcefekta gāzu emisiju un ogļskābās gāzes (CO2) piesaistes pārrēķinu Kioto protokola 3.3. pantam atbilstošajām aktivitātēm piederīgajās platībās, nodalot dabiski mitrās un susinātās organiskās augsnes;
- veikt zemes izmantošanas bilances, siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes pārrēķinu Kioto protokola 3.4. pantam atbilstošajām aktivitātēm piederīgajās platībās, nodalot dabiski mitrās un susinātās organiskās augsnes, kā arī zemes, kurās notikusi cilvēka saimnieciskās darbības iniciēta atmežošana un meža zemes, kurās nenotiek saimnieciskā darbība.
Galvenie rezultāti
Meža īpatsvars 2004.–2008. gadā bija 53%, aramzemes ir 15%, zālāji 22%, mitrzemes 7%, infrastruktūras objekti 4%, bet citas zemes, kas pārsvarā ir neauglīgi smiltāji un virsāji, mazāk par 1% no valsts teritorijas. Saskaņā ar neapstrādātiem tālizpētes datiem meža platība laika posmā no 1990.–2008. gadam palielinājusies no 41 līdz 52% no valsts teritorijas. Tas liecina, ka tālizpētes dati ir objektīvi un sniedz statistiski ticamu informāciju par meža platību valstī. Tomēr jāņem vērā, ka attēlu apstrādes laikā arī izcirtumi tiek iekļauti nemeža zemju kategorijā, bet atsevišķi lieli koki vai krūmu puduri, kas neatbilst meža definīcijai, nokļūst mežu kategorijā, tāpēc šie dati jāsalīdzina ar dabā iegūtu informāciju. Izmantojot tālizpētes datus un MSI uzkrāto informāciju par lauksaimniecības zemju apmežošanos, konstatēts, ka Kioto protokola 3.3. panta aktivitātēm atbilst 238 205 ha, t.sk. 33 927 ha ir atmežotās zemes un 204 278 ha – apmežotās platības. Summējot emisijas, ko no 1990.–2008. gadam radījusi atmežošana (nedzīvās koksnes un zemsegas oksidēšanās), un CO2 piesaiste apmežotajās zemēs Kioto protokola 3.3. pantam atbilstošās aktivitātes, iegūst 3 961 048 t CO2 lielas emisijas (vidēji 208 476 t CO2 gadā). Tas liecina, ka Kioto protokola 3.3. aktivitātes Latvijā ir emisiju avots. Tomēr CO2 piesaistes aprēķinā nav iekļauts nedzīvās koksnes, zemsegas un augsnes oglekļa uzkrājuma pieaugums apmežotajās zemēs, tāpēc, pilnveidojot SEG uzskaites metodiku, emisiju īpatsvars var samazināties. Veicot tālizpētes un MSI datu apstrādi, konstatēts, ka meža platība, kas atbilst Kioto protokola 3.4. aktivitātēm, t.sk. laikā no 1990.–2008. gadam atmežotās zemes ir 3 165 915 ha (49% no valsts teritorijas). 2008. gadā Kioto protokola 3.4. punktam atbilstošā mežu platība, pateicoties atmežošanai, samazinājusies līdz 3 131 988 ha. Kopējā piesaiste dzīvajā biomasā Kioto protokola 3.4. pantam atbilstošajās platībās no 1990.–2008. gadam bija 380 560 412 t CO2 (vidēji 21 142 245 t CO2 gadā). Atskaitot emisijas, kas saistītas ar organisko augšņu nosusināšanu, meža ugunsgrēkiem un mežizstrādes atlieku dedzināšanu, piesaiste no Kioto protokola 3.4. pantam atbilstošajām platībām ir 359 666 861 t CO2 ekvivalentu (vidēji 18 929 834 t CO2 ekvivalentu gadā). Būtiski, ka Latvijā vairs netiek piekopta mežizstrādes atlieku dedzināšana, kas rada ievērojamu daļu N2O emisiju, taču trūkst dokumentālu pierādījumu tam, ka meža apsaimniekotāji dara ar mežizstrādes atliekām kaut ko citu, tāpēc nav pamata vairs neuzskaitīt šīs emisijas. Piesaistes aprēķinos sakarā ar atbilstošas metodikas trūkumu nav iekļauts augsnes ogleklis, nedzīvā koksne un zemsegas biomasa, kas citās valstīs nodrošina ievērojamu daļu CO2 piesaistes, tāpēc faktiskie CO2 piesaistes dati var būt lielāki. Jāņem vērā, ka pieauguma aprēķins Kioto protokola 3.4. pantam atbilstošajās zemēs balstīts uz potenciālā pieauguma datiem, kas ietver arī koksnes atmirumu, tāpēc pieauguma prognozes var būt pārspīlētas. Objektīvu priekšstatu dzīvās biomasas uzkrājuma dinamiku varēs iegūt pēc SEG inventarizācijas metodikas pilnveidošanas, iekļaujot SEG bilances uzskaitē visas oglekļa krātuves.