Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas atbalstītā pētījuma "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai (LIFE GoodWater IP)"
granta līguma Nr. LIFE18 IPE/LV/000014
Pētījuma partnera LVMI "Silava" kontaktpersonas ir Zane Lībiete un Dagnija Lazdiņa.
Pētījuma kopējais budžets ir 14 463 050 EUR, t.sk. no ES LIFE programmas 8 677 830 EUR, VRAA LVAF 4 372 616 EUR un partneru līdzfinansējums 1 517 604 EUR. Pētījuma ietvaros riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanai 8 gadu laikā ir plānots piesaistīt arī papildus finansējumu 101 890 569 EUR apmērā no ELFLA, ERAF, Norvēģijas Finanšu instrumenta un citiem publiskiem un privātiem fondiem.
LIFE GoodWater IP ir viens no desmit liela mēroga Eiropas Savienības LIFE Programmas vides un klimata projektiem, kas kopš 2019. gada ir uzsākti 9 dalībvalstīs (Kiprā, Igaunijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Latvijā, Slovākijā, Čehijā un Spānijā), kopumā investējot 101.2 milj. EUR, lai Eiropas Savienību padarītu zaļāku un mazinātu tās ietekmi uz klimata pārmaiņām.
LIFE GoodWater IP partneri ir VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (vadošais partneris), valsts iestādēm – LR VARAM un LR ZM, zinātniskajām institūcijām – Latvijas Lauksaimniecības universitāti, LVMI "Silava", Latvijas Universitāti, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnes institūtu "BIOR" un SIA "Procesu analīzes un izpētes centrs", vietējā un reģionālā līmeņa institūcijām – Engures novada pašvaldību un SIA "Jelgavas novada KU", valsts īpašuma pārvaldības organizācijām – VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" un a/s "Latvijas valsts meži", kā arī nevalstiskajām organizācijām – Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociāciju, NVO "Zemnieku Saeima", Pasaules Dabas fondu, asociāciju "Baltijas krasti", Latvijas Dabas fondu, Baltijas Vides forumu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.
Pētījuma galvenais mērķis ir uzlabot riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, īstenojot Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos (UBAP) noteiktos pasākumus:
- samazināt sadzīves notekūdeņu piesārņojumu riska ūdensobjektos;
- samazināt barības vielu un citu piesārņojošo vielu noplūdi no lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm, īpaši ziemas periodā, lai mazinātu riska ūdensobjektu eitrofikāciju un difūzo piesārņojumu, īpašu uzmanību pievēršot fosfora ievades samazināšanai;
- samazināt hidroloģisko un morfoloģisko izmaiņu ietekmi uz riska ūdensobjektiem, tai skaitā meliorācijas sistēmu un mazo HES radīto ietekmi;
- uzlabot upju baseinu apsaimniekošanas plānošanu un tās īstenošanas mehānismus, veicot stratēģiski plānotas kapacitātes palielināšanas darbības, kā arī novērsīs trūkumus riska ūdensobjektu monitoringa sistēmā, lai nodrošinātu Upju baseinu apsaimniekošanas plānu (UBAP) efektīvāku īstenošanu turpmākajos plānošanas ciklos;
- palielināt dažādu ieinteresēto pušu informētību un veicināt to iesaistīšanos UBAP īstenošanā;
- sniegt atbalstu atbildīgajām iestādēm nepieciešamo likumdošanas aktu un normatīvo dokumentu izstrādē, kā arī vides politikas uzlabošanā.
Virszemes ūdeņi ir nozīmīga ekosistēmas daļa, un to kvalitāte var ietekmēt ne tikai attiecīgo sateces baseinu, bet arī ar ūdeņiem saistīto resursu kvalitāti, kā arī plašāku ūdeņu (pazemes, arī jūras) kvalitāti. Virszemes ūdeņu kvalitāti Latvijā visvairāk ietekmē divi faktori – barības vielu ieplūde ūdeņos un dažādi pārveidojumi. Barības vielas ūdeņos ieplūst ar notekūdeņiem un notecēm no lauksaimniecības un mežu teritorijām un tas veicina ūdensteču un ūdenstilpju aizaugšanu. Dažādi pārveidojumi (aizsprosti, ostas, krastu nostiprinājumi u.c.) maina ūdeņu dabisko režīmu, tādējādi ietekmējot arī dabiskās dzīvotnes. Upju baseinu apsaimniekošanā Latvijā ir nepieciešami uzlabojumi, lai spētu sasniegt ES Ūdens Struktūrdirektīvā noteiktos standartus.
Latvijā šobrīd ir 164 riska ūdensobjekti (89 upes un 75 ezeri) un lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām (slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas izraisa eitrofikāciju), kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi. Pētījuma mērķis ir ilgtermiņā uzlabot ūdens kvalitāti aptuveni 30% riska ūdensobjektu, izstrādājot, adaptējot Latvijas apstākļiem un ieviešot dažādus inovatīvus apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus.
LVMI "Silava" specifiskā iesaiste pētījuma īstenošanā paredz divu jautājumu risināšanu:
- Ūdensobjektu piesārņošanas ar barības vielām mazināšana meža zemēs. Zaļās infrastruktūras pasākumu un videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu izvēle, labās prakses demonstrēšana un ietekmes novērtēšana ūdens ķīmiskā un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai. Pasākumi tiks īstenoti Aģes upes sateces baseinā, kas uzskatāma par riska ūdensobjektu. Plānotie pasākumi – funkcionālu aizsargjoslu veidošana (tai skaitā aizsargjoslas sugu sastāva veidošana, veicinot lapu koku izplatību, kā arī pameža un zemsedzes veģetācijas attīstību), neregulāras formas sedimentācijas dīķa un maksimālās ūdens plūsmas kontroles dambja izveidošana.
- Notekūdeņu attīrīšanas dūņu apsaimniekošana un izmantošanas iespējas mežsaimniecībā (tai skaitā kokaugu stādījumos).
Aģes upes pieteka Tora, kur projekta ietvaros tiks uzlabota aizsargjoslas ekoloģiskā funkcionalitāte
Aktualitātes
- 26.10.2020. Relīze Reaktīvā slāpekļa budžets meža zemēs un mitrājos